NKC 4. maija Latvijas filmu maratona ietvaros kinoteātrī “Splendid Palace" pirmizrādi piedzīvoja režisores Dzintras Gekas dokumentālā filma "Juris Jurjāns. Septiņas dienas ar gleznošanu, runāšanu, klusēšanu", kas pulcēja mākslinieka talanta cienītājus, radus, draugus un radošas personības. Filma skatāma kinoteātros visā Latvijā.
Režisore Dzintra Geka un operators Viktors Gribermans vairāk nekā divus gadus pavadīja mākslinieku ikdienas gaitās, uzklausot viņa atmiņas, pārdomas un atziņas par dzīvi un mākslu, kas apkopotas, radot saistošu portretu par latviešu gleznotāju, Latvijas Mākslas akadēmijas emeritēto profesoru Juri Jurjānu (1944–2023).
Pirmizrādes viesiem bija iespēja apskatīt Jura Jurjāna gleznu Ceļa gājējs un eņģelis no viņa meitas Kristīnes Jurjānes privātās kolekcijas, par kuru Kristīne saka: “Juris ne reizi vien filmā runā par eņģeļiem. Viņš saka – ja eņģelis tev nav pieskāries, tad nav mīlestības un nekas ar tevi nenotiek. Tāpēc mēs izvēlējāmies šo gleznu parādīt pirmizrādē.”
Pēc filmas noskatīšanās Kristīne dalās pārdomās: “Filmā ir noķerta Jura īstā daba. Ja viņš kaut ko pasaka, tas tiešām ir svarīgi viņam un varbūt arī pārējiem. Man šķiet brīnišķīgi tie vēsturiskie kadri, kur viņi abi ir kopā ar sievu Aiju, kas mums, ģimenei, protams, ir atklājums. Es ļoti baudīju to pilnīgo jaunību. Burvīgs ir filmas mūzikas celiņš – Artura Maskata oriģinālā mūzika ir satriecoša, absolūti ģeniāli strādājis operators. Nav viegli veidot filmu par gleznotāju, jo nevar rādīt gleznas un tādā veidā izstāstīt par cilvēku.”
Komponists Pēteris Vasks saka: “Šī filma ir kā viena pamatīga dramatiskā simfonija apmēram stundas garumā, bet, lai gan simfonijās parasti ir četras daļas un tur ir arī ātrs un dramatisks temps allegro, šeit ir stundu garš adagio – lēni un ļoti lēni. Bet es domāju – tie, kuri pieņēma šo lēno tempu, bija ļoti laimīgi, jo mūsu pasaulē visi tik neprātīgi skrien un traucas, tas skaitās normāli. Cik skaisti ir „lēni un mierīgi”, kā viens dižs cilvēks līdz pēdējam elpas vilcienam strādā. Mēs vienkārši varam lepoties, ka mūsu vidū ir šādi cilvēki, tagad gan debesu dārzos. Es nebeidzu apbrīnot, cik talantīgi tas ir iemūžināts. Vai nav skaisti? Kā filmas pirmizrādē izteicās kāds kungs – cik skaists tomēr ir vecums… Un tas viedums, un tā gudrība, lai jaunā paaudze apskatās, pirms kaut ko sāk mācīties un zināt vairāk, lai vispirms iet dziļumā. Bet tas viss jau nāk ar gadiem.”
Režisors Viesturs Kairišs: “Es biju ārkārtīgi saviļņots. Godīgi sakot, man izdevās abstrahēties no ģimenes, es tiešām šo skatījos kā mākslinieka portretu, kā filmu par mākslinieka ārkārtīgi daudzdimensionālo dzīvi. Man liekas, es sen neesmu neko tādu piedzīvojis, kaut kā neizsakāmi precīzi un spēcīgi viss parādīts. Arī par lēnumu piekrītu Vaska kungam ‒ tā tiešām ir tāda adagio sajūta, bet savā ziņā arī vieglums un humors. Filmā bija daudz erotikas, kas bija ļoti svarīga Jura glezniecībai un arī vecumam, manuprāt, ļoti svarīgi savienojumi. Jā, es varu šoreiz teikt visdziļākos komplimentus. Manuprāt, šādi darbi ir ļoti svarīgi, tie patiešām iet pretī tai pamatplūsmai, arī kino plūsmai, mākslas plūsmai. Drīz mēs visi nosmaksim un pazudīsim tajā konceptuālismā, kamēr tāda īsta “old school glezniecība” ar modeļiem, kur tu redzi to krāsu, tas ir tāds juteklisks kaifs. Paldies operatoram, tā ir izcila sajūta. Man liekas, tas ir ārkārtīgi vajadzīgs darbs no tāda viedokļa kā domāšana par mākslu. Domāju, Jurjāns ir pārlaimīgs, ka par viņu uzņemta šāda filma.”
“Filma ir daudzslāņaina, es tajā redzēju ļoti daudz simbolu, metaforu par mākslinieku kā tādu, par mākslinieka būtību. Tā ir viena no labākajām filmām par mākslinieku, ko es vispār esmu redzējusi. Filma nav biogrāfiska, bet tajā parādīta cilvēka emocionālā odere, šī pārņemtība un vienlaikus mīlestība pret saviem bērniem, pret sievu un pret skaistumu kā tādu. Es no jauna iepazinu Dzintru Geku un neapšaubāmi Viktoru Gribermanu. Esmu ļoti gandarīta,” pirmajos iespaidos dalās rakstniece un publiciste Gundega Repše.
Filma Juris Jurjāns. Septiņas dienas ar gleznošanu, runāšanu, klusēšanu atklāj mākslinieka pasauli – Juris Jurjāns par savu mākslas tēmu izvēlas skaistumu un atsakās spēlēt pēc noteikumiem, kurus šobrīd diktē vecums. Viņš turpina iemalkot grādīgus dzērienus, pīpēt cigārus un gleznot. Lietus līst vai saule spīd, ik dienu viņš ceļas, ņem savu spieķi un ar vairākiem transportiem mēro garo ceļu no mājas Berģos līdz Vecrīgai pie savām otām un gleznām.
Mūziku speciāli filmai radījis komponists Arturs Maskats, mūzikas ierakstā piedalījušies pazīstami izcili mūziķi – flautiste Dita Krenberga, ērģelnieks Aigars Reinis, perkusionists Ivo Krūzkops, čelliste Dace Zālīte-Zilberte un saksofonists Aigars Raumanis, diriģents – Sigvards Kļava.
Filma tiks izrādīta Rīgas kinoteātros Splendid Palace, Kino Bize, Forum Cinemas, K.Suns, arī Talsos, Cēsīs, Rēzeknē, Smiltenē, Daugavpilī, Liepājā, Madonā, Kuldīgā u. c.
Aktuālie seansi, recenzijas un cita informācija par filmu šeit: https://linktr.ee/JurisJurjansFilma
Īpašie seansi, kuros būs iespēja satikt filmas radošo komandu:
8. maijā 18:00 Kino Bize, Rīgā;
12. maijā 16:30 Rotko centrā Daugavpilī;
18. maijā 17:00 Vidzemes koncertzāles CĒSIS Kino zālē;
23. maijā 19:00 Kultūras namā “Wiktorija” Liepājā.
Filmas komandā ir režisore un scenārija autore Dzintra Geka, operators Viktors Grībermans, montāžas režisore Sandra Alksne, skaņu režisors Artis Lūsis, komponists Arturs Maskats, mūzikas ieraksta producents un diriģents Sigvards Kļava, producentes Dzintra Geka un Marta Romanova-Jēkabsone. Filma veidota, sadarbojoties filmu studijām GESTA FILMS un SIBĪRIJAS BĒRNI. Filmas uzņemšanu finansiāli atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds, izplatītāji – Baltic Content Media un Kino punkts.
Par mākslinieku
Juris Jurjāns (1944–2023) aizgāja no mums pagājušajā gadā, šogad viņam paliktu 80 gadu. Jura Jurjāna un mākslinieces Aijas Jurjānes ģimenē ir trīs bērni – pazīstamās filmu mākslinieces Kristīne Jurjāne un Ieva Jurjāne, dēls Pāvils Jurjāns.
Juris Jurjāns dzimis 1944. gada 15. februārī, vadījis aktīvu un spilgtu mūžu gan mākslā, gan sabiedriskajā dzīvē. Viņš vairākus gadus vadījis Latvijas Mākslinieku savienības Gleznotāju sekciju, arī diplomdarbus Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas meistardarbnīcā. Juris Jurjāns gan kā mākslinieks, gan kā personība atstājis nozīmīgu iespaidu uz daudziem Latvijas Mākslas akadēmijas absolventiem, kuri bijuši viņa audzēkņi. Gleznotāja darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības, Tretjakova galerijas Maskavā, kā arī vairākās pasaules privātkolekcijās. Viņš regulāri piedalījās grupu izstādēs Rīgā, Maskavā, Ņujorkā, Parīzē, Madridē, Briselē, Helsinkos, Berlīnē, Viļņā, Tokijā, Tallinā, Londonā, Varšavā un citviet.