Nacionālā Kino centra rīkotā 4. maija Latvijas filmu maratona ietvaros emocionālu pirmizrādi piedzīvoja režisores Dzintras Gekas jaunākā dokumentālā filma "Dzimuši Sibīrijā. Mārtiņš Vilsons". No 5. maija filma pieejama kinoteātros un kino izrādīšanas vietās visā Latvijā.
Publicēts: 05.05.2025.
Foto: Agnese Zeltiņa
Filma turpina Dzintras Gekas nozīmīgo darbu latviešu Sibīrijas stāstu iemūžināšanā, šoreiz atklājot aktiera Mārtiņa Vilsona dzīvesstāstu. Caur viņa pieredzi un atmiņām filma stāsta dziļi personisku, bet vienlaikus arī visas tautas vēsturē sakņotu stāstu par piedzimšanu izsūtījumā, izdzīvošanu un dvēseles spēku.
Filma ļauj ieskatīties izsūtīto bērnu un viņu pēcteču likteņos, kas ietver piedzimšanu izsūtījumā, atgriešanos Latvijā un cīņu par identitāti svešā, nereti atsvešinātā vidē. Caur personīgām intervijām un atklātām atmiņām atklājas ne tikai vēstures rētas, bet arī mantojums, kas dzīvo nākamajās paaudzēs. Tas ir stāsts par bērnību, kas sākās svešumā, par atgriešanos, kas neatnesa mieru, un par cilvēka spēku būt, neskatoties uz vēstures uzlikto nastu. Vienas dzimtas un visas tautas stāsts.
1941. un 1949. gads kļuva par liktenīgu pavērsienu tūkstošiem latviešu, kurus bez brīdinājuma aizveda nezināmā virzienā. Svešumā un skarbos apstākļos viņi centās saglabāt cilvēcību, radīt jaunu dzīvi un audzināt bērnus. Bet bērni uzauga tālu prom no dzimtenes, svešā vidē, kurā viņi jutās nepiederīgi. Viņi apguva svešu valodu, dzīvoja starp svešiniekiem un uzdeva jautājumus, uz kuriem pat pieaugušie baidījās atbildēt.
Viens no šiem bērniem ir aktieris Mārtiņš Vilsons, kurš dzimis izsūtījumā Magadanas apgabalā Krievijā, Zentas Vilsones un Rolanda Čehoviča ģimenē. Dokumentālajā filmā režisore Dzintra Geka portretē viņa dzīvesstāstu kā personīgu liecību par izsūtīto latviešu likteni, identitātes meklējumiem un atgriešanos pretrunīgajā realitātē. Filma Dzimuši Sibīrijā. Mārtiņš Vilsons ir būtisks ieguldījums Latvijas dokumentālajā kino gan kā emocionāli spēcīgs vēstījums, gan kā liecība mūsu tautas vēstures atmiņām.
Filmā piedalās Mārtiņš Vilsons, Zenta Vilsone, Ēriks Vilsons un Zane Vilsone. Režisore un scenārija autore Dzintra Geka, operatori Viktors Grībermans, Aivars Lubānietis, Armands Zvirbulis, montāžas režisors Armands Zvirbulis, mūzikas autors Pēteris Vasks, režisora asistenti Katrīna Šteinberga un Mārtiņš Grāvītis, studija Sibīrijas Bērni. Filma veidota ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.
Filmas radošā komanda aicina skatītājus uz īpašiem seansiem visā Latvijā, kur būs iespēja ne tikai noskatīties filmu, bet arī tikties ar tās veidotājiem.
8. maijā plkst. 18:00 – Liepāja, Kultūras nams Wiktorija;
9. maijā plkst. 18:00 – Ventspils, kinoteātris RIO;
19. maijā plkst. 19:30 – Rīga, kinoteātris Splendid Palace;
26. maijā plkst. 18:15 – Cēsis, kino CĒSIS;
5. jūnijā plkst. 18:30 – Daugavpils, Rotko muzejs.
Par aktuālajiem seansiem vēl sekos informācija studijas Sibīrijas Bērni sociālās platformas Facebook kontā https://www.facebook.com/sibirijasberni
Mārtiņš Vilsons ir aktieris, režisors, producents un dramaturgs ar vairāk nekā četrdesmit gadus ilgu radošo darbību Latvijas un starptautiskajā kultūras vidē. Dzimis 1954. gadā, viņš absolvējis Liepājas teātra 3. aktieru studiju, kur apguvis aktiermeistarību leģendārā Oļģerta Krodera vadībā. Aktiera karjeru Mārtiņš Vilsons sāka Liepājas teātrī, kur nostrādāja divdesmit gadus, pēc tam turpināja darboties Dailes teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, arī neatkarīgos projektos. Aktiera teātra lomu sarakstā ir vairāk nekā 60 izrādes – no Šekspīra Hamleta līdz Aleksandra Čaka tēliem. Vilsons ir ne tikai aktieris, bet arī režisors, kas sevi apliecinājis ar izrādēm Mūžības skartie, Ziemeļnieks, Ezītis miglā un Čaks. Vilsons. Iedomu spoguļi.
Nozīmīga Mārtiņa Vilsona radošās darbības daļa ir saistīta ar dramatizējumiem. Viņš veidojis teātra darbus, kas balstīti Aleksandra Čaka un Jāņa Ziemeļnieka daiļradē, tuvinot šo literāro mantojumu laikmetīgajam skatītājam.
Mārtiņš Vilsons ir plaši pazīstams arī kino un televīzijas skatītājiem, viņš piedalījies filmās Dvēseļu putenis (2019), Homo Novus (2018), Vectēvs, kas bīstamāks par datoru (2017), bet pirmo plašāko popularitāti savulaik iekaroja ar Kitsona lomu leģendārajā Rīgas kinostudijas filmā Mirāža (1983, rež. Aloizs Brenčs), kas kļuvusi par daļu no Latvijas kino vēstures. Aktiera darbs redzams arī daudzos televīzijas seriālos, tostarp Bezvēsts pazudušās un citos; viņa ekrāna tēli izceļas ar dziļumu, jutekliskumu un psiholoģisko precizitāti.
2018. gadā Mārtiņš Vilsons nodibināja radošo platformu Vilsons Production – telpu neatkarīgām izrādēm un kultūras projektiem, kur viņš darbojas kā režisors, aktieris un producents.
Informāciju sagatavojusi:
Inga Zālīte,
filmas “Dzimuši Sibīrijā. Mārtiņš Vilsons”
mediju koordinatore
+371 28687743
izalite@gmail.com