Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā, svinīgā gaisotnē kinoteātrī “Splendid Palace” notika režisores Kristīnes Želves dokumentārās spēlfilmas “Mildas istaba” pirmizrāde, kas norisinājās Nacionālā Kino centra rīkotā Latvijas filmu maratona ietvaros, pulcējot filmu nozares profesionāļus, kultūras pārstāvjus un plašu interesentu loku. Filma būs skatāma kinoteātros visā Latvijā, īpašs seanss un diskusija ar autoru piedalīšanos notiks 11. maijā 19:30 kinoteātrī “Splendid Palace” ciklā “Dokumentālā kino pirmdienas”, aicinot arī svinēt Mildas vārdadienu.
Kristīnes Želves režisētā Mildas istaba ir stāsts par sievieti, kura izaicināja savu laikmetu, par sievietes balsi vēsturē – balsi, kas ilgi palikusi nepietiekami sadzirdēta, bet šodien iegūst jaunu skanējumu uz lielā ekrāna. Mildas istaba ir dokumentāra spēlfilma, kas balstīta filozofes Mildas Palēvičas mūža garumā rakstītajās dienasgrāmatās. Deviņas klades, kas aptver laika posmu no 1911. līdz 1972. gadam, ir pamats stāstam par sievieti, kura savā laikā bija neērta un neiederīga it visur – starpkaru Latvijā uzskatīja, ka viņa dara „vīrietisku darbu, uzstādamās kā filozofe” un pārāk iekarst par sieviešu tiesībām, padomju Latvijā – pārāk „buržuāziska”, slavinot “reakcionārus domātājus” un cenšoties pielāgoties marksisma doktrīnām.
Filma aktualizē arī mūsdienās nozīmīgu jautājumu, ko nozīmē būt sievietei, mātei un vienlaikus tiekties pēc profesionāla piepildījuma. Mildas Palēvičas stāstu uz ekrāna iedzīvina aktrises Agnese Budovska un Indra Roga, atklājot viņas daudzšķautņaino personību no jaunības ideāliem un mīlestības līdz dramatiskām dzīves pieredzēm un nelokāmai apņēmībai būt filozofei.
Režisores Kristīnes Želves dokumentārās spēlfilmas Mildas istaba galveno varoni Mildu dzīves pilnbriedā atveido aktrise Indra Roga, kura par filmu stāsta: “Šis ir ļoti neparasts un radoši izaicinošs projekts. Mani īpaši saista filmas forma un stilistika – tas ir citāds dokumentālais kino, nekā ierasts redzēt, un tieši tas padara šo darbu tik interesantu.”
Mildas stāsts izgaismo arī citus pagātnes sieviešu likteņus, kas ilgi palikuši vēstures ēnā, un apliecina, ka šādi stāsti ir aktuāli arī mūsdienās. “Mildas dzīves traģiskā dimensija man ir dziļi saprotama arī personīgā līmenī. Lai gan mūsu pieredzes, protams, nav identiskas, es zinu, ko nozīmē šādi pārdzīvojumi un kā tie ietekmē cilvēku. Tas būtiski maina personību un skatījumu uz dzīvi. Tieši šī pieredzes atpazīstamība ir viens no galvenajiem saskares punktiem, kas mani cieši saista ar šo lomu,” papildina aktrise Indra Roga.
Filmas producentei Martai Bitei šī filma ir ļoti personisks darbs: “Filma Mildas istaba vēsta par manu vecvecmāmiņu, filozofijas doktori Mildu Palēviču, kuru dzīvē neesmu satikusi, par viņas klātbūtni manā pasaulē liecināja vien nostāsti un īss ieraksts Vikipēdijā. Šī filma man kļuvusi par sava veida ceļu, kā tuvoties Mildai un izprast viņas dzīvi. Esmu pateicīga režisorei Kristīnei Želvei par to, ka viņa radījusi dzīvu un cilvēcīgu Mildas tēlu, izceļot viņu kā sievieti. Tas palīdz saprast, ka dienasgrāmatās uzdotie pašizziņas jautājumi joprojām ir aktuāli un rosina domāt par sievietes lomu sabiedrībā.
Kā uzsvēruši Latvijas filozofijas nozares pārstāvji, Palēvičas radošais mantojums vēl ir pilnīgāk jāizpēta un jāizvērtē, lai precīzāk iezīmētu viņas vietu Latvijas filozofijas vēsturē. Tādēļ īpašs paldies izdevniecībai Neputns par dienasgrāmatu novērtēšanu un publicēšanu, arī manai tēva māsai Maijai Garkevičai par šo pierakstu saglabāšanu un sagatavošanu izdošanai.”
Filmas nosaukums ir atsauce uz Virdžīnijas Vulfas darbu Sava istaba – simbolisku telpu, kas nepieciešama sievietei, lai radītu, domātu un piepildītu sevi profesionāli. Mildas istabā šī telpa kļūst gan burtiska, gan metaforiska vieta, kurā saglabātas sievietes pieredzes liecības pusgadsimta garumā. Filmas nosaukums definē filmas vizualitāti, kurā operatora Andreja Rudzāta izsmalcinātais kadra redzējums un mākslinieces Ievas Stūres lakoniski precīzā scenogrāfija rada dažādas Mildas istabas – no vēstures tumsas izrautas baltas lapas, kuras piepilda un izgaismo Mildas Palēvičas pierakstītās liecības par piedzīvoto. Minimālisma estētikā risinātais stāsts ļauj koncentrēties uz aktrišu Agneses Budovskas un Indras Rogas iemiesošanos Mildas tēlā, un saspēlē ar kino arhīva kadriem veidojot jaunus kontekstus un attiecības starp tajos fiksēto laiku un vietu, un laiku, kurā esam šobrīd.
Filmas režisore un scenārija autore ir Kristīne Želve, galvenajās lomās Agnese Budovska un Indra Roga. Filmas vizuālo pasauli veidojis operators Andrejs Rudzāts, māksliniece Ieva Stūre, oriģinālmūzikas autors ir Platons Buravickis, grima māksliniece Līga Krūze, montāžas režisore Paula Ločmele, skaņu režisors Pēteris Pāss, izpildproducente Dita Nitiša un producente Marta Bite.
Filma tapusi studijā Bite Films sadarbībā ar Nacionālo Kino centru un Latvijas Kultūras akadēmiju.