14. jūnijā, pēc vairāku stundu ilgām sarunām, ES Ārlietu padome pieņēma lēmumu neiekļaut kultūras un audiovizuālo sektoru EK mandātā brīvās tirdzniecības līguma sarunās starp ES un ASV. Lēmums gan nav galīgs, jo sarunu gaitā Eiropas Komisija, kas pārstāv ES pusi, jautājumu var atkal aktualizēt. Šāds lēmums pieņemts, pateicoties spēcīgam Francijas lobijam, kā arī citu ES dalībvalstu aktīvi paustai nostājai, ka brīvās tirdzniecības līgumā nepieciešams kultūras izņēmuma princips – neiekļaut kultūras un audiovizuālos, tostarp tiešsaistes, pakalpojumus, lai aizsargātu ES dalībvalstu kultūras un valodu dažādību. Brīvā tirgus līguma mērķis ir veicināt tirdzniecību ES un ASV starpā, novēršot tirdzniecības šķēršļus dažādās ekonomikas nozarēs, taču šādu nosacījumu attiecināšana uz audiovizuālo nozari varētu samazināt Eiropas valstu audiovizuālās un filmu industrijas spēju konkurēt ar ASV produktiem, vienlaikus apdraudot nacionālās identitātes un vērtību izpausmes.
Latvijas nostāja šajā jautājumā ir neitrāla, neuzstājot uz kultūras izņēmuma principa nepieciešamību. „ES ir svarīgi stiprināt kultūras daudzveidības principa saglabāšanu, ņemot vērā globālo ekonomisko spiedienu, kas padziļinās līdz ar digitālās kultūras aprites pieaugumu. Latvija atbalsta tirdzniecības sarunu mandātā iekļauto atrunu, kas paredz dalībvalstīm tiesības nacionālo kultūras politiku ietvaros īstenot nepieciešamos pasākumus kultūras daudzveidības saglabāšanai un veicināšanai vienlaikus, akcentējot audiovizuālos pakalpojumus kā īpaši atbalstāmo nozari,” teikts Kultūras ministrijas informatīvajā ziņojumā.
„Lielā uzmanība, kas pēdējo mēnešu laikā pievērsta filmu un audiovizuālajam sektoram un tā nozīmes novērtēšana nacionālās identitātes stiprināšanā un valsts ekonomisko procesu veicināšanā, apliecina, ka arī Latvijai daudz aktīvāk jādomā par audiovizuālā sektora attīstīšanu,” savu viedokli pauž Nacionālā Kino centra vadītāja Ilze Gailīte Holmberga.
Vairākām ES dalībvalstīm aktīvi uzstājot uz kultūras izņēmuma principa ievērošanu, maija beigās Eiropas Komisija piedāvāja trīs sarkanās līnijas, kuras tiks ievērotas sarunās ar ASV, uzsverot, ka netiks aizskarti esošie atbalsta instrumenti un atbalsta programmas, kā arī valsts regulējumi un valsts atbalsts un tiks nosargāta iespēja grozīt un modernizēt rīcībpolitiku par labu kultūru daudzveidībai. Līdz ar to tradicionālā audiovizuālā sektora konkurētspēja ir saglabāta, tomēr, kā uzsvēra nozares pārstāvji daudzās Eiropas valstīts, šajās līnijās nav runa par interneta un digitālo ekonomiku, ko apdraud ASV.