Filmai “Uļa” – jau vairāk nekā 100 000 skatītāju

Viestura Kairiša spēlfilma “Uļa” jau septiņas nedēļas pēc kārtas ir kinoteātros vispieprasītākā filma Latvijā. Kopš nacionālās pirmizrādes 16. septembrī to apmeklējuši vairāk nekā 100 000 skatītāju. 

Filmas popularitāte ne tikai dzimtenē, bet arī ārzemēs apliecina, ka Uļjanas Semjonovas stāsts ir saprotams arī tiem, kas nekad nav dzirdējuši viņas vārdu. Pasaules pirmizrāde Kannu kinofestivāla programmā Un Certain Regard noslēdzās ar septiņu minūšu ovācijām, Jeruzalemes kinofestivālā galvenās lomas atveidotājs Kārlis Arnolds Avots saņēma balvu par labāko aktierdarbu, bet oktobrī Uļa piedalījās Romas kinofestivāla starptautiskajā konkursā, kur kritika Uļas stāstu dēvēja par izcilu, bet Kairiša režiju – par smalku.

Novembrī Uļa atklās divus nozīmīgus Eiropas kinofestivālus – 4. novembrī Nordische Filmtage Lübeck Vācijā un 6. novembrī 30. Tallinas A klases festivālu Melnās naktis (PÖFF). Šajā pašā mēnesī filma tiks demonstrēta arī Ņujorkā, Seviļā, Londonā un Parīzē.

“Katrā pilsētā, kurā tiek rādīta Uļa, cilvēki atpazīst tajā sevi. Mēs filmējām stāstu par meiteni no Latgales ciemata, bet izdevās kino par ikvienu, kurš kaut reizi ir bijis pārāk “citāds” apkārtējai pasaulei. Man ir liels gandarījums, ka Uļa iznāk lielajā pasaulē, tāpat kā kādreiz iznāca pati Uļjana Semjonova," – stāsta režisors Viesturs Kairišs.

Par spēlfilmu Uļa: 

Uļa ir Latvijas, Igaunijas, Polijas un Lietuvas kopražojuma filma, kas tapusi studijā Ego Media sadarbībā ar Allfilm, Staron Film un Tremora. Filmas izplatītājs Latvijā – ACME Film. Filmas scenārija autori ir Kārlis Arnolds Avots, Līvija Ulmane un Andris Feldmanis, producents – Guntis Trekteris, operators – poļu kinooperators Vojteks Starons (Wojciech Staroń), filmas māksliniece ir Ieva Jurjāne.

Īpašs ir arī Kārļa Arnolda Avota pienesums filmas tapšanā – viņš ir ne tikai viens no filmas scenārija autoriem un galvenās lomas atveidotājs, bet arī projekta idejas līdzautors. Tādējādi viņa iesaiste filmā aptver vairākus tās tapšanas posmus – no sākotnējās idejas un scenārija līdz stāsta iedzīvināšanai uz ekrāna.

Filmu Latvijā atbalstījuši Nacionālais Kino centrs, Latvijas Mobilais Telefons, Rīgas dome, Daugavpils pašvaldība, Augšdaugavas novada pašvaldība, Latvijas Finieris, Rietumu banka, Nākotnes atbalsta fonds, Latvijas Sabiedriskais medijs, Madara Cosmetics, Pūre un citi.