Kultūras ministrijas Filmu padome ir apstiprinājusi 5. decembrī notikušā Latvijas filmu nozares semināra izstrādātos secinājumus un lēmumus, kas orientēti uz izaicinājumu – Miljons piecos gados. 
Ar miljonu saprotot gan Latvijas filmu skatītāju skaitu, kas Latvijas filmām būtu sasniedzams nākamajos piecos gados, gan Latvijas filmu izcilības sniegumu – balvas un atzinības festivālos.
 
Nozares semināru jau kopš vasaras beigām, kad Eiropas Komisijā tika saskaņota nozares atbalsta shēma, gatavoja Filmu padomes un filmu profesionāļu izveidota darba grupa. Lai gan filmu nozares finansējums pēdējos gados ir krietni pieaudzis, par Latvijas filmu redzamību sabiedrībā un filmu pieejamību skatītājam nozarei vēl jāpacīnās, jo, ar dažiem izņēmumiem, Latvijas filmas līdz savai auditorijai nenonāk. Nonākot pie šī neiepriecinošā secinājuma, darba grupa analizēja nozares stiprās un vājās puses, iezīmēja attīstības vīziju un mērķus, kā arī ceļus šo mērķu sasniegšanai. Semināra laikā nozares profesionāļi veidoja trīs grupas, apspriežot filmu ražošanas, izplatīšanas un nozares izglītības jautājumus. Katras grupas pieņemtie lēmumi un ierosinājumi darba noslēgumā tika izklāstīti visai klātesošajai kinosabiedrībai, un pēc apstiprināšanas Filmu padomē tie kļūst par vadlīnijām turpmākajai nozares attīstībai.
 
Visievērojamākās izmaiņas līdzšinējā filmu projektu atbalsta sistēmā ievieš ražošanas darba grupas apstiprinātais jaunievedums – stingra daudzpakāpju kritēriju sistēma filmu projektu vērtēšanai, kas stimulēs gan ekspertu atbildību un to darba caurskatāmību, gan producenta atbildību par dažādiem filmas tapšanas posmiem, tai skaitā papildus finansējuma piesaisti un intensīvu izplatīšanu pēc filmas pabeigšanas.
 
Vairāki konkrēti soļi veicinās arī scenāriju kvalitātes pieaugumu un nopietnu projekta attīstīšanu pirms ražošanas. Filmu nozares profesionāļi lēma arī par valsts pasūtījuma ieviešanu, nodokļu atgūšanas sistēmas uzlabošanu un mehānismiem ārvalstu filmēšanas grupu piesaistīšanai Latvijai.
 
Izplatīšanas grupas darba galvenais rezultāts ir skaidri iezīmēta Latvijas filmu demonstrēšanas shēma vairākos līmeņos – no komerciālas izplatīšanas kinoteātros līdz bezmaksas iespējām projektā, kas paredz Latvijas filmu pieejamību Latvijas bibliotēku tīklā jau 2009. gada sākumā. Diskusiju gaitā gan rezumēts, ka ar panākumiem filmas izplatīšana iespējama tikai tad, ja filmas autori un producenti izveidojuši kvalitatīvu, uz skatītāju orientētu filmu. Darba grupā tika nolemts pie Latvijas Kinoproducentu asociācijas izveidot struktūru, kas centralizēti palīdzēs producentiem izplatīt filmas Latvijā, aktivizējot filmu izplatīšanas iespējas reģionos sadarbībā ar pašvaldībām, sekojot filmas Rīgas sargi panākumiem valsts svētku laikā novembrī, kad filma tās iepriekš pulcētajiem 210 tūkstošiem skatītāju pievienoja vēl aptuveni 53 tūkstošus vairāk nekā 300 Latvijas pašvaldībās. Producenti vēlas attīstīt Latvijas filmu komercizplatīšanu arī plašāk Baltijas valstīs un Skandināvijā.
 
Izglītības darba grupas galvenie jautājumi bija kinoizglītības sasaistīšana ar nozares vajadzībām, nepieciešamība pēc kvalificēta tehniskā personāla un interešu izglītības veicināšana ārpus kinoprofesionāļu vides. Diskusijā iezīmējās vairāki iespējamie attīstības virzieni, un grupa nolēma turpināt darbu pie konkrētākas izglītības un tālākizglītības koncepciju izstrādes, piesaistot ieinteresētos nozares speciālistus.
 
Rezumējot filmu nozares stratēģijas semināru, visiem konkrētajiem lēmumiem un ierosinājumiem tika noteikts realizēšanas laiks un atbildīgās institūcijas, lai turpmākās darbības būtu konstruktīvas un, cerams, rezultatīvas. Tādā veidā mērķis- Miljons piecos gados – visā drīzumā Latvijas filmu nozarei būs reāls un sasniedzams.