No 14. aprīļa līdz 19. aprīlim Vācijas pilsētā Drēzdenē notiek starptautiskais īsfilmu festivāls, kur Eiropas diskursa fokuss ir veltīts Latvijas kino. Tas ietvers divas programmas – jaunāko Latvijas īsfilmu izlasi un amatierkino skati, kurā iekļauti Latvijā 20. gs. 60.–80. gados tapušie alternatīvā kino darbi.
Publicēts: 14.04.2026.
Drēzdenes starptautiskais īsfilmu festivāls, dibināts 1989. gadā vēl Vācijas Demokrātiskās republikas laikā, ir viens no vadošajiem šim formātam veltītajiem festivāliem Vācijā. Lai gan Latvijas īsfilmas Drēzdenē demonstrētas regulāri, šogad tām ir veltīts atsevišķs fokuss. Jaunāko īsfilmu programma ir tapusi sadarbībā ar festivālu Riga IFF un Latvijas Īsfilmu aģentūru, to kūrē Riga IFF īsfilmu programmas vadītāja Lauma Kaudzīte. Izlasē ar nosaukumu Can`t help being human apvienotas spēles, dokumentārās un animācijas filmas, kurās personiski pārdzīvojumi savijas ar kolektīvo pieredzi, atklājot, kā identitāte veidojas nepārtrauktā dialogā starp individuālo un kopīgo. Programmā iekļautas trīs animācijas filmas – Edmunda Jansona Goda sardze (2020), Andreja Brīvuļa Tīrība (2025), Lizetes Upītes Rīgas ceriņi (2019) –, divas spēles īsfilmas – Ildzes Terēzes Felsbergas Kur saulīte nakti guļ un Annas Ansones Can`t Help Myself (2022), izlasē iekļauta arī Jāņa Ābeles dokumentārā īsfilma 81 metrs (2021).
Savukārt amatierkino programma veidota kā pārskats par 60.–80. gados Latvijas kinoamatieru klubos veidoto animācijas, dokumentāro un spēles kino. To dēvē par Latvijas amatierkino zelta laikmetu, kuru Drēzdenē reprezentēs piecpadsmit īsfilmas. Skatē iekļauti arī vairāki hrestomātiski darbi – režisora Ivara Skanstiņa avangarda sasniegums Mijkrēšļa rotaļa ar spoguli (1972), Dailas Rotbahas dokumentārais fiksējums Iecirknis (1981), autorkolektīva veidotā Regīnas Ezeras stāsta ekranizācija par izvarošanas upura pieredzi Malduguns (1981), Andreja Ēķa antimilitārais pamflets Misija Kabulā (1989) u. c.
Latvijas amatierkino skates kuratori ir kinozinātnieki Klauss Lēzers un Elīna Reitere, sadarbojoties ar Latvijas Nacionālā arhīva Kinofotofonodokumentu arhīvisti Sanitu Grīnu. Programma turpina Lēzera uzsākto tradīciju Drēzdenes īsfilmu festivālā demonstrēt amatierkino no Austrumeiropas; jau 2023. gadā Lēzers Drēzdenē kūrēja Lietuvas amatierkino kustībai veltīto programmu. Šāda pieeja palīdz attīstīt ārzemju kinoskatītājos izpratni par to, ka Padomju Savienībā kinoamatieru kustība bija kardināli atšķirīga no tālaika Rietumu pasaules, kur amatierkino galvenokārt uzskatīja tikai par mājas video / home video personīgajām vajadzībām vai saistīja kinoamatierus ar eksperimentālo filmveidi.
Drēzdenes īsfilmu festivāla interese par amatierkino pamatojas festivāla vēsturē. 1989. gadā puse no pirmajam festivālam atlasītās starptautiskās programmas tika cenzēta, jo filmu izvēle bija notikusi bez valsts varas orgānu atļaujas. Tāpēc Drēzdenes īsfilmu festivāls savā programmā īpašu uzmanību pievērš reti rādītiem vai pat aizliegtiem kino darbiem.
Šāgada festivāla programmas pārskats – festivāla mājaslapā ŠEIT. Latvijas filmu seansi – mūsdienu īsfilmas 15. aprīlī 18:00 un 18. aprīlī 21:30, amatierkino – 16. aprīlī 18:30 un 18. aprīlī 20:15.
Relīzi sagatavoja Elīna Reitere
elina.reitere@gmx.de
Mob. +49 15204730040
Saistītas tēmas
Aktualitātes: