Kinoteātrī “K.Suns” 27. novembrī notika īsfilmas “Mana bērnības ķermeņa atzīšanās” pirmizrāde, bet pēc tās – diskusija ar sociālā darba profesionāļiem “Grūminga sejas, atpazīšana un profilakse”, lai sabiedrībā aktualizētu izpratni par šo bīstamo parādību. Latvijas skolās filmu varēs noskatīties bez maksas.
Režisores Emīlijas Karetņikovas īsfilma Mana bērnības ķermeņa atzīšanās stāsta par nedrošu septiņpadsmit gadu vecu meiteni, kura nometnē pavada savas jaunības skaistākos brīžus. Iejušanos viņai atvieglo kāda nometnes pieaugušā draudzīgā attieksme, tomēr šķietami nevainīgā draudzība ir vien aizsegs noziedzīgiem nodomiem.
Filma balstīta uz patiesiem notikumiem – septiņpadsmit gadu vecumā režisore ar savām tuvākajām draudzenēm pavadīja nedēļu vasaras nometnē jauniešiem Vecpiebalgā, un stāsta: ”Atceros to kā pasaku. Tur valdīja īpaša brīvības gaisotne; bija sajūta, ka visi – gan grupu vadītāji, gan nometnes dalībnieki – ir draugi. Nebija gandrīz nekādu noteikumu – arī naktīs mēs dziedājām, spēlējam spēles un dejojām. Pēc kādas trešās dienas miega trūkuma dēļ visi bija kā vieglā reibumā. Komunikācija starp cilvēkiem bija draudzīgi tuva gan emocionāli, gan fiziski. Šajā taktilitātē bija ļoti viegli apmaldīties. Kad pēc nometnes viena no manām draudzenēm atzinās, ka nometnes līderis viņu izvarojis, es nespēju tam noticēt. Kopš bērnības manā izpratnē maniakus un izvarotājus varēja satapt tikai tumšā mežā, bīstamos pilsētu rajonos, kaut kur tālu, nevis vietā, kas man šķita labākā uz šīs pasaules. Viņam bija trīsdesmit pieci, manai draudzenei nesen bija palikuši astoņpadsmit, viņa vēl mācījās skolā. Es pieredzēju, kā piedzīvotais viņu izmainīja. Pagājuši seši gadi, un viņa joprojām nespēj atgriezties normālā dzīvē. Situācija mani dziļi uzrunāja, tāpēc runāju par šo sabiedrībā aktuālo, bet noklusēto tēmu savā diplomdarba filmā.”
Producente Antra Gaile stāsta: “Filmas pirmizrāde ir tikai atspēriena punkts kam daudz nozīmīgākam – sākums sociālai kampaņai, kurā kopā ar filmas ģenerālsponsoru (veikalu tīklu DEPO) un sociālajiem partneriem (biedrību Centrs MARTA, Latvijas Drošāka interneta centru, centru drošai bērnībai Dardedze, organizāciju Papardes zieds, Labklājības ministriju un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju) uzsāksim bērnu un jauniešu izglītošanu – kā atpazīt grūminga situācijas un ko darīt, ja tādā esi nokļuvis. Mums kā producentiem ir svarīgi, lai filma un ar to saistītās diskusijas veicinātu sociālas pārmaiņas sabiedrībā. Kopā ar sociālajiem partneriem esam izveidojuši arī izglītojošu materiālu, ko iesakām izmantot pedagogiem, lai atvieglotu sarunas ar jauniešiem par šo sarežģīto tēmu. Sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju un studiju Color Time tapuši videomateriāli, kuros eksperti stāsta par tēmām, kas saistītas ar grūmingu. Aicinām skolas, kuras ir ieinteresētas filmas bezmaksas izrādīšanā, rakstīt uz kinopunkts@gmail.com.”
Pēc filmas sekoja diskusija, kas sniedza atbildes uz aktuāliem jautājumiem. Kas notiek jauniešu prātā un kāpēc viņi iekrīt “grūmētāju” lamatās; šodienas grūminga specifika internetā; pieejamie krīzes risinājumi un profilakse caur izglītību. Diskusiju vadīja žurnāliste un mediju eksperte Rita Ruduša, viņa sarunājās ar biedrības Centrs MARTA jaunatnes programmu koordinatoru Ako Kārli Cekuli, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāju Maiju Katkovsku, Pusaudžu resursu centra dialektiski biheiviorālās terapijas speciālisti Romiju Krēziņu un organizācijas Papardes zieds jauniešu izglītības un veselības veicināšanas speciālisti Martu Sondori.
Kā atpazīt grūmingu, stāsta Romija Krēziņa: “Diemžēl grūmingu vislabāk var ieraudzīt retrospektīvi. Bieži vien šī uzvedība neatšķiras no droša, uzticama pieaugušā uzvedības – līdz brīdim, kad seksuāla vardarbība jau ir notikusi. Filmā varējām vērot vairākas tipiskus grūminga paņēmienus – kā varmāka izvēlējās un noskatīja savu upuri, kā veidoja piekļuvi un izolēja no draugiem, radīja uzticama un droša pieaugušā iespaidu un pieradināja pie pavedinošiem komentāriem un satura sarakstēs.”
Marta Sondore no Papardes zieda papildina: "Ir svarīgi atcerēties, ka pieaugušajiem un bērniem savā starpā nedrīkst būt noslēpumu vai spēļu, kuras ir saistītas ar ķermeņa glāstīšanu, romantiskām jūtām. Mums katram ir tiesības pašam pieņemt lēmumus par savu ķermeni, arī lēmumus par to, kuriem cilvēkiem mēs ļaujam sev pieskarties un kurām ķermeņa daļām."
Par grūminga realitāti Latvijā stāsta biedrības Centrs MARTA jaunatnes programmu koordinators Ako Kārlis Cekulis: “Par pieradināšanas realitāti Latvijā varam spriest tikai pēc to drosmīgo cilvēku stāstiem, kuri dalās savā pieredzē, jo statistikas datu mums nav, bet atbildība sākt sarunas par šo tematu uzkrauta vardarbībā cietušajiem. Un, kamēr Latvijā kūtri runājam par pusaudžu un vardarbības tēmām, tikmēr mediji, kurus pusaudži patērē, turpina viņiem veidot nerealizējamu priekšstatu par perfekto izskatu, attiecībām un dzīvi. Un diemžēl šī vēlme ātrāk iederēties pieaugušo pasaulē bieži vien tiek izmantota pusaudzim nelabvēlīgā veidā.”
Tehnoloģijām strauji attīstoties, diemžēl par ikdienu kļūst arī bērnu pavedināšana internetā. Stāsta Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska: “Latvijas Drošāka interneta centra sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju izstrādātā pašpalīdzības testa sos.drossinternets.lv rezultāti rāda, ka katrs piektais nepilngadīgais, kuram izveidojusies draudzība internetā, ir cietis no pavedināšanas. 27 % apstiprināja, ka interneta "draugs" ir veicinājis intīma rakstura sarunas; 18 % atbildēja, ka "draugs" pieprasījis, lai nepilngadīgais sūta savu kailfoto. 22 % bērnu un jauniešu bija spiesti šo draudzību paturēt noslēpumā, jo "draugs" to bija pieprasījis. Šāda veida noziegumiem ir augsts latentums, jo bērni nevienam nestāsta par savu pieredzi.”
Pašpalīdzības testa rezultāti liecina, ka Latvijā kopš 2022. gada sākuma vairāk nekā 1500 bērnu ir cietuši no pavedināšanas internetā. Valsts policijas redzeslokā par šāda veida likumpārkāpumu pret nepilngadīgo nonāk apmēram 100 gadījumu gadā.
Noslēdzot diskusiju, Romija Krēziņa secina: “Latvijas skolās trūkst sistemātiskas un kvalitatīvas seksuālās izglītības. Tas rada papildu riskus mūsu bērniem un pusaudžiem kļūt par seksuālās vardarbības upuriem, it īpaši tiem, kuriem vecāku uzraudzības ikdienā ir mazāk vai nav vispār. Mums ir gan jāmācās pašiem, gan jāmāca mūsu bērnus atšķirt bīstamas situācijas no drošām.”
Savukārt Maija Katkovska atgādina: “Svarīgi ikvienam cietušajam zināt, ka ir kāds, kuram var uzticēties, izstāstīt un saņemt atbalstu. Savukārt pieaugušajiem, lai nenobiedētu un neapklusinātu bērnu, ir ārkārtīgi svarīgi reaģēt adekvāti uz viņa stāstīto, sniegt atbalstu, kopā apkopot pierādījumus un palīdzēt Valsts policijai meklēt vainīgās personas.”
Diskusiju tuvāko dienu laikā būs iespējams noskatīties studijas Air Productions YouTube kontā.
Visām skolām ir iespēja noskatīties filmu bez maksas, rakstot filmas izplatītājam Kinopunkts uz adresi kinopunkts@gmail.com. Ikvienam interesentam ir iespējams redzēt filmu interneta tiešsaistē šeit; biļetes cena 3,50 EUR.
Filma ir režisores Emīlijas Karetņikovas un operatores Santas Helēnas Pedeles diplomdarbs, beidzot Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu. Tā veidota studijā Air Productions sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju. Filmas ģenerālsponsors ir veikalu tīkls DEPO, tā tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
*Grūmings (no angļu valodas grooming) ir varmākas veikta apzināta rīcība, veidojot emocionālu saikni ar upuri (realitātē vai interneta vidē), lai bērnu vai jaunieti izolētu no ierastās vides un cilvēkiem, padarītu atkarīgu no varmākas, viegli ievainojamu un vadāmu. Bērna vai jaunieša uzticība tiek izmantota ļaunprātīgu mērķu sasniegšanai.