Izziņo Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” 2019. gada nominantus

Preses konferencē 3. oktobrī paziņoti šī gada Nacionālās kino balvas nominanti, kas pretendē uz labākās filmas balvām piecās kategorijās un labāko profesionāļu balvām 17 kategorijās. “Lielā Kristapa” nedēļa šogad sāksies 7. novembrī, piedāvājot skatītājiem filmu seansus un īpašos notikumus, bet svinīgā balvu pasniegšanas ceremonija notiks 12. novembrī.

Preses konferencē piedalījās LR kultūras ministrs Nauris Puntulis, Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova un atlases komisijas pārstāve, kinožurnāliste Kristīne Matīsa.

Atklājot konferenci, kultūras ministrs Nauris Puntulis uzsvēra filmu nozares nozīmi valsts kultūras kopainā un izteica solījumus rūpēties par turpmāku finansiālu nodrošinājumu nozares kvalitātes saglabāšanai un izaugsmei: “Šobrīd Latvijas kino piedzīvo savu renesansi. Mans kā kultūras ministra uzdevums ir to nosargāt, rūpējoties par Latvijas filmu nozares finansiālo nodrošinājumu tās turpmākajai izaugsmei.“

Arī Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma izcēla nozares uzplaukumu, ko pierādījuši vairāku filmu nesenie apbalvojumi prestižos kinofestivālos – daudzas no festivālam iesniegtajām filmām ir jau guvušas apbalvojumus nozīmīgos A-klases kinofestivālos Kannās, Anesī, Karlovi Varos, Toronto un citur, kas norāda uz spēcīgu konkurētspēju un turpmāk lielāku atpazīstamību starptautiskajā kino arēnā.

Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova paziņoja LKS valdes lēmumu šogad balvu par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegt režisoram Varim Braslam. “Vienmēr delikātais, iejūtīgais, brīnišķīgais kolēģis, kuram šis ir 80. jubilejas gads, ir līderis labāko filmu veidošanā, jo veselas četras no viņa 15 spēlfilmām ir saņēmušas Lielā Kristapa galvenās balvas. Viņa mūžs vārda tiešākajā nozīmē ir ieguldīts Latvijas kultūrtelpas bagātināšanā – darbā kino un teātrī –, un viņa filmogrāfijā varam atrast daudz spožu pērļu.”

Šis gads Nacionālajā kino balvā izceļas ar lielo pieteikumu skaitu – kopā tika iesniegti 95 projekti, starp tiem rekordliels pilnmetrāžas spēlfilmu skaits (14). Atlases komisijas pārstāve Kristīne Matīsa atzina, ka septiņi komisijas eksperti ieguldījuši daudz laika un darba, noskatoties kopā apmēram 90 stundas ekrāna laika, un secinājums ir optimistisks: “Pēc Simtgades viļņa nekas nav apstājies, filmu nozares enerģija pieņemas spēkā, turklāt pieaug spektra dažādība – gan sociāli aktuālas drāmas, gan dzirkstoši jauniešu stāsti, gan vēsturisks trilleris, tāpat dokumentālo filmu kategorijās sastopam gan politiski personiskus ekskursus vēsturē, gan kinematogrāfiski izsmalcinātas pasaules, gan inscenējumus blakus vērīgiem realitātes fiksējumiem. Un vēl tas retais prieks sacensībā par labāko animācijas filmu finālā izvirzīt veselas trīs un tik dažādas pilnmetrāžas filmas!”

Nozīmīgākais Latvijas filmu nozares pasākums Lielais Kristaps šogad norisināsies no 7. līdz 12. novembrim, īsi pirms Latvijas valsts Neatkarības dienas svinībām piedāvājot skatītājiem iespēju kinoteātrī Splendid Palace vienkopus noskatīties balvai nominētās filmas, studentu konkursa filmas, pirmizrādes un svinīgo balvu pasniegšanas ceremoniju, kas notiks 12. novembrī. Balvu pasniegšanas ceremonija būs vienlaicīgi informējošs un izklaidējošs pasākums, kurā piedalīsies nominanti un īpašie viesi. Krāšņo ceremoniju varēs skatīties klātienē, iegādājoties biļetes, vai arī tiešraidē Latvijas televīzijā un LSM straumēšanas platformā.

Šis ir pirmais gads, kad Nacionālajai kino balvai nominētās filmas varēs noskatīties ne tikai kinoteātrī. Kopā ar uzņēmumu Helio tiek paplašinātas iespējas Lielā Kristapa filmu izlasi vērot visā Latvijā, ikvienā mājoklī un jebkurā brīdī – Shortcut lietotnē, kas pieejama arī Helio interaktīvās televīzijas klientiem, no šodienas ir pieejama kategorija Lielais Kristaps ar šogad un iepriekšējos gados nominēto filmu izlasi. Turklāt dažas no nominētajām filmām vēl joprojām ir skatāmas ne tikai Rīgas un reģionu kinodemonstrēšanas tīklā, bet arī Eiropas kinoteātros.

No 21. oktobra līdz 10. novembrim skatītājiem būs iespēja nobalsot par savu mīļāko Lielā Kristapa filmu portālā DELFI, ko festivāla norises laikā Helio papildinās ar iespēju savu balsi atdot uz vietas kinoteātrī Splendid Palace – pirms vai pēc seansa.

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps rīko biedrība Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo kino centru un LR Kultūras ministriju, atbalsta Rīgas dome un Kanādas vēstniecība Latvijā, oficiālais Lielā Kristapa auto ir Mercedes-Benz. Sadarbības partneri – Rīgas Nami, Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs, Rīgas Kino muzejs, oficiālais Mercedes-Benz pārstāvis Latvijā SIA Domenikss, viesnīca Neiburgs, Ekomaisi NRJ printing, Prestige Cuvee, Entresol, Valmiermuižas alus, Skrīveru saldumi, Mitto.
Informē – Latvijas Televīzija, DELFI, Helio, Kino Raksti, Diena, Clear Channel, Caffeine.

Vairāk informācijas: http://www.lielaiskristaps.lv/

Nacionālajai Kino balvai “Lielais Kristaps” nominētās filmas un profesionāļi:

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS SPĒLFILMA
1906 (režisors Gatis Šmits, studija Tanka)
Blakus (režisore Alise Zariņa, MF Production)
Jelgava ’94 (režisors Jānis Ābele, Jura Podnieka Studija)
Nekas mūs neapturēs (režisors Andris Gauja, Riverbed)
Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions (Beļģija), In Script (Lietuva), Arizona Production (Francija))

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA
Inga dzird (režisors Kaspars Goba, Ruckas mākslas fonds, Exitfilm (Igaunija)
Karote (režisore Laila Pakalniņa, Kompānija Hargla, Mechanix Film (Norvēģija), Just A Moment (Lietuva)
Sestā diena (režisore Brigita Eglīte, Mistrus Media)
Spiegs, kurš mans tēvs (režisori Gints Grūbe un Jāks Kilmi, Mistrus Media, Kick Film (Vācija), 8 Heads Productions (Čehija), PIMIK (Igaunija))
Putina liecinieki (režisors Vitālijs Manskis, Vertov)

LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS FILMA
Dāvids un Goliāts (dokumentālā filma, Sandijs Semjonovs, Olafs Okonovs, Skuba Films, Latvijas Televīzija)
Rīgas ceriņi (animācija, Lizete Upīte, Papy 3D Productions (Francija), Atom Art (Latvija))
Nakts pitfāls (spēlfilma, režisors Ermīns Baltais, Tasse Film)
Skābeklis (spēlfilma, režisors Valērijs Oļehno, A Studija Gromče /А Студия Громче (Krievija, Latvija))

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA
Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi (režisors Edmunds Jansons, Atom Art (Latvija), Letko (Polija))
Projām (režisors Gints Zilbalodis, Bilibaba)
Saule brauca debesīs (režisore Roze Stiebra, Lokomotīve)

LABĀKĀ DEBIJAS FILMA
7 miljardi gadu pirms pasaules gala (režisors Jānis Ābele, EGO MEDIA)
Koris. Diriģents. Kamēr (režisors un producents Emīls Alps)
Meklējot Mr. Kauliņu (režisors Kaspars Roga, SKUBA films)

LABĀKĀ TV FILMA VAI SERIĀLS
Nora (režisore Linda Olte, Latvijas Televīzija)
Sarkanais mežs (režisori Armands Zvirbulis, Normunds Pucis, Red Dot Media)
75 jautājumi Uldim Dumpim (režisore Agita Cāne-Ķīle, Latvijas Televīzija)

LABĀKAIS SCENĀRISTS
Alise Zariņa, Marta Elīna Martinsone (Blakus)
Gatis Šmits, Marta Elīna Martinsone (1906)
Juris Kursietis, Līga Celma-Kursiete, Kaspars Odiņš (Oļegs)
Līga Gaisa, Edmunds Jansons (Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi)

LABĀKAIS SPĒLFILMAS REŽISORS
Alise Zariņa (Blakus)
Gatis Šmits (1906)
Jānis Ābele (Jelgava ’94)
Juris Kursietis (Oļegs)

LABĀKAIS SPĒLFILMAS OPERATORS
Aigars Sērmukšs (Jelgava ’94)
Bogumil Godfrejow (Oļegs)
Aleksandrs Grebņevs (Nekas mūs neapturēs)
Jānis Eglītis (Sonāte)
Jurģis Kmins (1906)

LABĀKĀ AKTRISE
Anta Aizupe (Blakus)
Elza Gauja (Nekas mūs neapturēs)
Inese Pudža (1906)
Kristīne Nevarauska (Nekas mūs neapturēs)

LABĀKAIS AKTIERIS
Andris Keišs (Nekas mūs neapturēs)
Āris Matesovičs (Blakus)
Jēkabs Reinis (Sarkanais mežs)
Mārtiņš Kalita (1906)
Valentin Novopolskij (Oļegs)

LABĀKĀ AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ
Guna Zariņa (Oļegs)
Elīna Vaska (Sarkanais mežs)
Ieva Puķe (Jelgava ’94)
Inese Kučinska (1906)

LABĀKAIS AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ
Dawid Ogrodnik (Oļegs)
Jānis Vimba (Sarkanais mežs)
Jurijs Djakonovs (Sarkanais mežs)
Kaspars Zvīgulis (1906)
Toms Auniņš (1906)

LABĀKAIS MĀKSLINIEKS
Aivars Žukovskis (Jelgava ’94)
Jurģis Krāsons (Nekas mūs neapturēs)
Laura Dišlere (Oļegs)
Rūdolfs Baltiņš (1906)

LABĀKAIS KOSTĪMU MĀKSLINIEKS
Aija Strazdiņa (Jelgava ’94)
Evija Džonsone (Sarkanais mežs)
Keita (1906)
Līga Krāsone (Nekas mūs neapturēs)

LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKS
Ilze Trumpe (Sarkanais mežs)
Maija Gundare (Jelgava ’94)
Zane Žilinska (1906)

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀS FILMAS REŽISORS
Brigita Eglīte (Sestā diena)
Gints Grūbe, Jaak Kilmi (Spiegs, kurš mans tēvs)
Kaspars Goba (Inga dzird)
Laila Pakalniņa (Karote)
Vitālijs Manskis  (Putina liecinieki)

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀS FILMAS OPERATORS
Aigars Sērmukšs (Spiegs, kurš mans tēvs)
Gints Bērziņš (Karote)
Valdis Eglītis (Sestā diena)

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS
Edmunds Jansons (Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi)
Gints Zilbalodis (Projām)
Lizete Upīte (Rīgas ceriņi)
Roze Stiebra (Saule brauca debesīs)

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS
Elīna Brasliņa (Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi)
Gints Zilbalodis (Projām)
Ilze Vītoliņa (Saule brauca debesīs)
Lizete Upīte (Rīgas ceriņi)

LABĀKAIS KOMPONISTS
Gatis Ziema, Andris Gauja (Nekas mūs neapturēs)
Juris Kaukulis (Saule brauca debesīs)
Krzysztof A.Janczak, Edgars Šubrovskis (Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi)
Rihards Zaļupe (1906)
Tesa (Jelgava ’94)

LABĀKAIS SKAŅU REŽISORS
Anrijs Krenbergs, Saulius Urbanavičius (Karote)
Artis Dukaļskis (Sestā diena)
Ernests Ansons, Verners Biters (1906)
Ernests Ansons (Jelgava ’94)
Jevgenijs Kobzevs  (Nekas mūs neapturēs)

LABĀKAIS MONTĀŽAS REŽISORS
Armands Začs (Spiegs, kurš mans tēvs)
Dainis Kļava (2018)
Gatis Šmits (1906)
Julie Vinten (Blakus)
Mārtiņš Kontants, Inese Kļava (Sestā diena)

Studentu filmu konkurss

Apgaismība, Kristiāna Šuksta, Latvijas Kultūras akadēmija
Augstākā prioritāte, Jānis Miglinieks, Latvijas Kultūras akadēmija
Diskrēts, Žulijens Nuhums A. Kulibali, Latvijas Kultūras akadēmija
Dramatiskas beigas, Kerija Arne, Latvijas Mākslas akadēmija
Dzimtenīte, Dāvis Dreimanis, Latvijas Kultūras akadēmija
Ģimenes stāvoklis: neprecēts, Una Cekule, Latvijas Kultūras akadēmija
Lelles, Ieva Norvele, Latvijas Kultūras akadēmija
Palikt pa vidu. Lubāna klānos, Gunta Gaidamaviča, Latvijas Kultūras akadēmija
Zorjana Horobraja, Elita Kļaviņa, LKA Nacionālā Filmu skola