No 14. līdz 21. novembrim Florencē norisināsies 49. starptautiskais dokumentālo filmu festivāls FESTIVAL DEI POPOLI.Šogad festivāla vislielākā uzmanība veltīta filmām no Baltijas valstīm – retrospektīvā ar nosaukumu Baltijas Diagonāle tiks izrādītas kopsummā 84 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas filmas. Latviju pārstāvēs 32 laikā no 1961. līdz 2008. gadam tapušās filmas, starp kurām starptautisko kino profesionāļu un festivāla skatītāju uzmanībai tiks piedāvāti Latvijas dokumentālā kino klasikas šedevri: Herca Franka Vecāks par 10 minūtēm, Ivara Kraulīša Baltie zvani, Ivara Selecka Šķērsiela, Jura Podnieka
Strēlnieku zvaigznājs, Laimas Žurginas Imants Ziedonis. Portrets locījumos, Ulda Brauna 235 000 000, Aivara Freimaņa Kuldīgas freskas , Jevgēņija Paškēviča Garā diena, Augusta Sukuta Balss u.c. Latvijas dokumentālā kino jaunāko laiku sasniegumus pārstāvēs Lailas Pakalniņas, Unas Celmas, Daiņa Kļavas, Olafa Okonova, Edmunda Jansona un Anda Miziša darbi.
Sadaļā Īpaši notikumi starp 7 filmām iekļauta arī režisora Edmunda Jansona zīmētā dokumentālā filma Ar Čiža acīm, kas saņēmusi Lielā Kristapa balvu kā 2007. gada labākā Latvijas animācijas filma un veidota pēc unikālām zīmētām dienasgrāmatām.
Tā kā festivālā iekļautas vairākas Lailas Pakalniņas un Daiņa Kļava filmas, režisori kopā ar jau pieminētajiem Hercu Franku un Edmundu Jansonu ir uzaicināti ierasties Florencē, lai tiktos ar skatītājiem un kino profesionāļiem. Filmas auditorijai stādīs priekšā arī Latvijas filmu programmu kuratore, Nacionālā Kino centra festivālu koordinatore Ieva Pitruka, palīdzot skatītājiem izprast 50 gadu laikā uzņemtajās filmās redzamo notikumu kultūras un politiskos kontekstus.
Festivāls dibināts 1959. gadā un kopš tā laika ir viens no vadošajiem dokumentālā kino festivāliem Itālijā un Eiropā. FESTIVAL DEI POPOLI uzlūko dokumentālo kino kā nozīmīgu mākslas formu, kura cieši saistīta ar kultūras, sociālajiem, politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem un festivāla programmu publiskajās apspriešanās un apaļajos galdos tiek pieaicināti antropologi, pilsētu plānotāji, lingvisti, sociālo zinātņu speciālisti u.c. – savulaik tur piedalījušies Rolāns Barts, Umberto Eko un citi 20. gs. nozīmīgi domātāji. Nesenā pagātnē festivāls iepazīstinājis skatītājus ar Nagisas Ošimas, Kena Louča, Abbas Kiorastami, Ričarda Līkoka, Aleksandra Sokurova u.c. izcilu filmu režisoru daiļradi.
Festivālā starptautisko pirmizrādi piedzīvos mūsu vecmeistara Herca Franka jaunā filmas Mūžīgais mēģinājums. Tas ir unikāls projekts, jo dokumentālā kino režisors 10 gadu garumā filmēja sava amata brāļa teātra režisora Jevgēņija Arjē teātra trupas
Gesher mēģinājumus un izrādes, lai ar kameras jūtīgo aci būtu klāt vislielākajam brīnumam – radošas idejas dzimšanai. „Ko tad režisors dara? Viņš ņem autora rakstītus burtus un pārtulko tos skatuves valodā. Tik vienkārši, un tik sarežģīti – viņš ir spogulis vienlaikus lugas autoram un pats sev. Un tad atnāku es ar savu kameru tulkot to visu kinovalodā – vēl viens spogulis” – saka Hercs Franks.
Filma iekļauta FESTIVAL DEI POPOLI starptautiskā konkursa skatē, kur par galveno balvu sacentīsies 17 filmas no Francijas, ASV, Argentīnas, Dienvidkorejas, Vācijas, Belģijas, Irākas, Šveices, Alžīrijas un Itālijas.
Darbs pie apjomīgās programmas veidošanas ilga pusgadu – tika atjaunotas, tulkotas un subtitrētas filmas, meklētas fotogrāfijas, vākti dati par autoriem un filmām. Projekts tapis Nacionālā Kino centra sadarbībā ar Filmu studiju Ģilde, Valsts Fotofonodokumentu arhīvu, Kino muzeju un Jura Podnieka filmu studiju, režisoriem Ivaru Selecki, Uldi Braunu, Laimu Žurginu, kā arī ar Latvijas vēstniecību Itālijā un Ārlietu ministrijas Diplomātiskā pasta nodaļu.
Ir pagājuši jau 20 gadi, kopš Latvijas dokumentālā kino plaša retrospektīva tika izrādīta starptautiski nozīmīgā festivālā (pēdējo reizi tas notika Berlīnē 1998. gadā), tādēļ Florencei sagatavotā programma jau izraisījusi lielu filmu kritiķu un citu starptautisko profesionāļu interesi, kuri cer sev atklāt spilgtas nezināmas lapaspuses Eiropas dokumentālā kino vēsturē.
FESTIVAL DEI POPOLI programmu direktora Lučiano Barisones interese par Latvijas dokumentālo kino aizsākās pirms dažiem gadiem, kad viņš iepazinās ar Lailas Pakalniņas darbiem un 2005. gadā organizēja režisores filmu retrospektīvi INFINITY FILM FESTIVAL ietvaros Ziemeļitālijas pilsētā Albā.
Festivāla laikā tiks prezentēta grāmata par Baltijas dokumentālajām filmām, ko veidojusi Turīnas filmu muzeja līdzstrādniece Grācija Paganelli. Plašu pārskatu par Latvijas dokumentālā kino vēsturi un attīstību šim izdevumam sagatavojis kinovēsturnieks un filmu kritiķis, Latvijas Kultūras akadēmijas lektors Agris Redovičs.
