NKC 4. maija Latvijas filmu maratons 2026 izsludina programmu

Putni, spārni un lidojumi, Latvijas daba un cilvēki, spilgtas parādības, kultūrvēsturiskas personības un arhīvu šarms – tik plašā spektrā šogad plānots Nacionālā Kino centra rīkotais tradicionālais 4. maija Latvijas filmu maratons, kas notiek divos paralēlos bezmaksas formātos – klātienē kinoteātrī „Splendid Palace” un visā pasaulē tiešsaistē, portālā filmas.lv.

Jau divdesmit gadus 4. maija Latvijas filmu maratona seansi notiek kinoteātrī Splendid Palace, kas nupat ieguvis starptautiska mēroga statusu un līdz ar to arī papildu pievilcību apmeklētājiem, – iekļauts Eiropas Kinoakadēmijas veidotajā Eiropas kinokultūras dārgumu sarakstā. Dažādi dārgumi būs skatāmi arī NKC Latvijas filmu maratonā, kuru šogad veido deviņi seansi divās kinozālēs un brīvdabas seanss vakara noslēgumā; svētku programma sāksies 13:00 abās zālēs vienlaikus.

Lielajā zālē pirmais, kā vienmēr, būs animācijas seanss bērniem, un to iesāks divas pirmizrādes, visjaunākās leļļu filmas no studijas Animācijas Brigāde – režisors Ēvalds Lācis izveidojis filmu Notikums Zaķu ciemā, kur lapsa filmē savu pavāru šovu, tāpēc uztraukties dabū gan gailis, gan zaķu ģimene, bet režisore Dace Rīdūze sadarbībā ar igauņu studiju Nukufilm radījusi filmu Sfinksas Albertas smaids, kur piedzīvojumi sākas Rīgas slavenākajā jūgendstila namu rajonā un aizved līdz pat Ēģiptei. Bērnu animācijas seansu turpinās sešas dažādu gadu īsfilmas par un ar putniem (1994–2012); tās veidojuši režisori Edmunds Jansons, Roze Stiebra, Nils Skapāns un Jānis Cimmermanis; programmā gan zīmēti, gan plastilīnā veidoti, gan leļļu animācijas putni un citas radības.

Lielās zāles seansā 15:00 tiks demonstrēts neparasts skatījums uz Latvijas cilvēku un dabas sadzīvošanu – režisores Lailas Pakalniņas jaunākā dokumentālā filma Putnubiedēkļi, kas uzņemta Rīgas lidostas teritorijā, poētiska un brīžiem komiska trillera skatījumā rādot lidostas dienestu centienus turēt putnus, zaķus, lapsas un citus dzīvās dabas iemītniekus drošā attālumā no lidmašīnām un skrejceļiem.

Vakara pirmizrāde 18:00 šogad būs režisores Kristīnes Želves dokumentālā spēlfilma Mildas istaba – dokumentālās 20. gadsimta dienasgrāmatās balstīts un eleganti lakoniskā stilā inscenēts stāsts par Latvijas pirmo filozofijas doktori, sieviešu tiesību aktīvisti un triju bērnu māti Mildu Palēviču (1889–1972), kuras dienasgrāmatu fragmentus filmā lasa aktrises Agnese Budovska un Indra Roga; filmas producente ir Mildas Palēvičas mazmazmeita Marta Bite.

Lielās zāles programmu ar seansu 20:00 noslēgs režisores Alises Zariņas jaunākā spēlfilma Nospiedumi, ar vieglu smaidu un dziļu sapratni runājot par nopietnām tēmām, mūžīgām šaubām un senām traumām, kas pārņem trīsdesmitgadnieces Ievas dzīvi, kad tajā negaidot atgriežas sen nesatiktais tēvs.

Kinoteātra Splendid Palace Mazajā zālē, kas tagad pārdēvēta par Straumes zāli, plānoti pieci seansi, un pirmais no tiem sāksies 13:00 ar rūpi par Latviju – režisores Kristas Burānes dokumentālā filma Visi putni skaisti dzied uzdod sāpīgu jautājumu – vai iespējams, ka cilvēka nesaprātīgās saimniekošanas dēļ kāda Latvijas putnu suga var saglabāties tikai tautasdziesmās?

Nākamais seanss 14:45 pievērsīsies pavasara aktuālākajai tēmai visiem tiem, kam tuvojas vai atmiņās jau iegravēts izlaidums kādā mācību iestādē, – režisores Martas Elīnas Martinsones spēlfilma Vecāku sapulce rāda komisku haosu jaunas skolotājas pirmajā vecāku sapulcē, kur sapulcējušies krāšņi tipāži un galvenais temats ir 9. klases izlaiduma rīkošana.

Īpašs notikums ieplānots seansā 16:30 – apgādā Aminori šajās dienās iznāk kultūrvēsturisks pētījums Viena mūža grāmata. Jānis Peters – dzejnieks, diplomāts, cilvēks, tā atvēršanas svētki notiks
4. maija Latvijas filmu maratona ietvaros, tāpēc filmas šim seansam izvēlējusies grāmatas sastādītāja Inita Saulīte-Zandere – skatīsimies amizantu televīzijas formāta eseju Un atkal Raimonds Pauls (1972), kur skan Paula un Petera pirmā kopīgi sarakstītā dziesma Zilā, un režisores Birutas Veldres Atmodas gadu dokumentējumu Jānis Peters un mūsu laiks (1989).

Nākamais seanss Straumes zālē ļaus ieskatīties Baltijas mēroga kinovēsturē – seansā 18:30 tiks demonstrēta restaurēta Igaunijas spēlfilma no šāgada Berlīnes festivāla programmas Berlinale Classics, fantāzijas trilleris Hotelis „Pie bojāgājušā alpīnista” (1979) ar leģendāro Latvijas aktieri Uldi Pūcīti galvenajā lomā. Pirms seansa kinozinātniece Dita Rietuma priekšvārdā iezīmēs Eiropas kino kontekstus šai spilgtajai filmai, kuru var uzskatīt par pirmo Baltijas neo-noir.

Straumes zāles programmu noslēgs viens no pēdējā laika izaicinošākajiem Latvijas kinodarbiem – pilnmetrāžas eksperimentālā animācija Dieva suns, ko veidojuši režisori brāļi Lauris un Raitis Ābeles; filmai jau ir arī pamatīga starptautiska reputācija un balvu saraksts, ieskaitot divas nominācijas Eiropas Kinoakadēmijas balvām, trīs Lielos Kristapus un pieteikumu Oskaru sacensībai. Vakara seansa skatītājiem jāatceras, ka šī patiešām ir „animācija pieaugušajiem” (ar ieteicamo vecuma ierobežojumu 16+).

Nu jau tradicionāli 4. maija Latvijas filmu maratons izskan ar brīvdabas seansu 21:30 kinoteātra priekšpagalmā Splendid Garden, un šogad turpināsim svinēt Maestro Raimonda Paula 90. jubileju, ielūkojoties arhīva materiālos, kas iemūžinājuši pianista, vēlāk komponista Paula aktīvo dalību Latvijas estrādes mūzikas piedzimšanā. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu izveidota vēsturiska programma, kurā ietilpst Raimonda Paula pirmā kinomūzika animācijai – Arnolda Burova komiskā īsfilma Vecītis (1970) –, kinožurnālu un filmu fragmenti, kur piedalās dažādi mūziķu sastāvi un solisti, pie klavierēm Raimonds Pauls, bet noslēgumā divas TV koncertfilmas – Kā Minors kļuva par Mažoru (1965, režisore Vija Bunka) un Skumjš stāsts par Keriju (1978, režisors Ansis Bērziņš), Raimonda Paula un Jāņa Petera sadarbībā tapušā mūzikla kinokompozīcija.

Tiešsaistes formāta skatītājiem svētku programma, kā ierasts, būs pieejama NKC portālā filmas.lv  bez maksas visu diennakti, par to detalizēta informācija atrodama ŠEIT.

4. maija Latvijas filmu maratonu rīko Nacionālais Kino centrs, atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība, LNA Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs, Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC) un Latvijas filmu studijas.

4. MAIJA LATVIJAS FILMU MARATONS 2026,

FILMU PROGRAMMA 
kinoteātrī Splendid Palace Rīgā, Elizabetes ielā 61

LIELĀ ZĀLE

13:00 ANIMĀCIJA BĒRNIEM

PIRMIZRĀDES
Notikums Zaķu ciemā (A, 2026, Ēvalds Lācis, 10’)
Lapsa grib filmēt kārtējo recepti savam TV pavāru šovam, tāpēc uztraukumi rodas gan gailim, gan zaķu ģimenei.

Sfinksas Albertas smaids (A, 2026, Dace Rīdūze, 16’)
Slavenās Alberta ielas jūgendstila namos mīt gan īsti, gan akmenī kalti putni un dzīvnieki, un visi palīdz meklēt sfinksas pazudušo smaidu – līdz pat tālajai Ēģiptei.

KLASIKA PAR PUTNIEM

Starptautiskā Tēva diena (A, 2012, Edmunds Jansons, 5’)
Dažiem cilvēkiem Tēva diena ir svētki, bet kādam mazam putnēnam tā ir ļoti rosīga darba diena.

Dzeguze un viņas 12 vīri (A, 2009, Roze Stiebra, 8’)
Pētera Brūvera dzejolī katram no daudzajiem Dzeguzes vīriem ir savi darbi un uzdevumi.

Diversija (A, 2001, Nils Skapāns, 7’)
Pingvīnu sabiedrībā visi pakļaujas vienai modei… kamēr atnāk viens drosmīgais, kurš ir pavisam citādāks.

Putnu dienas. Cikls Zvēri (A, 1998, Nils Skapāns, 7’)
Tīģeris ar draugu Gārni atrod mežā nomaldījušos putnēnu un grib tam palīdzēt atrast vecākus.

Putnu būris. Cikls Avārijas brigāde (A, 1996, Jānis Cimmermanis, 6’)
Zēns nolemj parūpēties par sava dārza putniem un uzmeistaro putnu būri, bet tas pievilina pārāk daudzus iemītniekus.

Lidojam?! Cikls Munks un Lemijs (A, 1994, Nils Skapāns, 6’)
Munks un Lemijs grib palīdzēt Tīģertrusim tikt pie augļiem palmas galotnē, tikai būtu jāiemācās lidot…

15:00 NEPARASTS SKATPUNKTS

Putnubiedēkļi (D, 2025, Laila Pakalniņa, 90’)
Poētisks trilleris negaidītā teritorijā – lidostā, kur paralēli redzamajai ceļotāju dzīvei risinās arī centieni sadzīvot ar putniem, zaķiem, bitēm un citiem, kurus neviens žogs nevar apturēt.

18:00 VAKARA PIRMIZRĀDE

Mildas istaba (D/S, 2026, Kristīne Želve, 70’) 
Ko nozīmē būt pirmajai sievietei filozofijas doktorei Latvijā? Pretestību, sarežģījumus un likteņa triecienus, ko savās dienasgrāmatās aprakstīja Milda Palēviča (1889–1972), ekrānā izspēlē aktrises Agnese Budovska un Indra Roga.

20:00 DRĪZ PĒC PIRMIZRĀDES

Nospiedumi (S, 2026, Alise Zariņa, 93’ / ENG)
Trīsdesmitgadnieces Ievas dzīvē pēkšņi un skarbi atgriežas sen nesatiktais tēvs, uzjundot senās traumas un mūžīgās šaubas.

STRAUMES ZĀLE

13:00 AR RŪPI PAR LATVIJU

Visi putni skaisti dzied (D, 2025, Krista Burāne, 87’)
Vai iespējams, ka cilvēka neprātīgās saimniekošanas dēļ kāda Latvijas putnu suga var saglabāties tikai tautasdziesmās? Pieci aktieri un koris dodas izbraukuma izrādēs, stāstot par cīruli, cielavu, griezi un citiem.

14:45 PAVASARA AKTUALITĀTE

Vecāku sapulce (S, 2025, Marta Elīna Martinsone, 83’)
Komisks haoss jaunas skolotājas pirmajā vecāku sapulcē, kur sapulcējušies krāšņi tipāži un galvenais temats ir 9. klases izlaiduma rīkošana.

16:30 GRĀMATA UN FILMAS

Un atkal Raimonds Pauls (D, 1972, Andrejs Feldmanis, 14’)
Jānis Peters un mūsu laiks (D, 1989, Biruta Veldre, 42’)
Seansa ietvaros jaunas grāmatas atvēršana – Viena mūža grāmata. Jānis Peters – dzejnieks, diplomāts, cilvēks. Filmas izvēlējusies grāmatas sastādītāja Inita Saulīte-Zandere.

18:30 RESTAURĒTA KLASIKA

Hotelis Pie bojāgājušā alpīnista (Igaunija, S, 1979, Grigorijs Kromanovs, 80’)
Baltijas modernisma klasika – fantastikas trilleris, izmeklētāja lomā leģendārais Latvijas aktieris Uldis Pūcītis (1937–2000). Kinozinātnieces un film noir speciālistes Ditas Rietumas ievadvārdi.

20:30 ANIMĀCIJA PIEAUGUŠAJIEM  16+

Dieva suns (A, 2025, Lauris un Raitis Ābeles, 96’ / ENG)
Vēl viens Latvijas animācijas pārsteigums pasaulei – drosmīgi izaicinoša un bezkaunīgi pārgalvīga filma ar divām nominācijām Eiropas Kinoakadēmijas balvai, Latvijas pieteikums ASV Kinoakadēmijas Oskaram.

BRĪVDABAS SEANSS kinoteātra priekšpagalmā

21:30 RAIMONDA PAULA JAUNĪBA 

Vecītis (A, 1970, Arnolds Burovs, 10’)
Raimonda Paula pirmā kinomūzika animācijai – stāstā par palaidnīgu zēnu skan pianista klavierspēle.

Kinožurnālu un filmu fragmenti (1957–1970, dažādi režisori)
Īsas epizodes no Latvijas estrādes mūzikas pirmajiem soļiem – dažādi mūziķu sastāvi un solisti, pie klavierēm Raimonds Pauls.

Kā Minors kļuva par Mažoru (koncertfilma, 1965, Vija Bunka, 28’)
Raimonda Paula agrīno estrādes dziesmu virkne dažādu solistu izpildījumā un komiska inscenējuma ierāmējumā.

Skumjš stāsts par Keriju (koncertfilma, 1978, Ansis Bērziņš, 31’)
TV formātam īsinātu Raimonda Paula un Jāņa Petera mūziklu lakoniskā scenogrāfijā  un kustībās izspēlē Dailes teātra jaunie aktieri.

A – animācija, D – dokumentālā filma, S – spēlfilma, ENG / LAT – subtitru valoda