Oktobrī pirmizrādi piedzīvos psiholoģisks detektīvs “Klajumā aiz meža”

Oktobrī Latvijā un starptautiski pirmizrādi piedzīvos spēlfilma “Klajumā aiz meža”, kuru veidojuši režisors Reinis Kalviņš un filmu studija “Mistrus Media” ar starptautisku profesionāļu komandu, tostarp pasaulslaveni specefektu un rekvizītu mākslinieki radījuši hiperreālistiskas purva saglabātas mirstīgās atliekas. Iepriekšpārdošanā pieejamas biļetes uz filmas Latvijas pirmizrādi Rīgas Starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) ietvaros – 22. oktobrī 18:30 kinoteātra „Splendid Palace” Lielajā zālē. Pēc pirmizrādes filma būs skatāma kinoteātros visā Latvijā un vairākos Eiropas kinofestivālos, pēc gada – Vācijā un Francijā tiešsaistes kanālā ARTE.

Spēlfilma Klajumā aiz meža stāsta par 90. gadu noslēpumu nospiedumiem mūsdienās, kad kādas Latvijas mazpilsētas tuvumā purvā tiek atrasts ķermenis un ātri izplatās ziņas, ka tās ir pirms 30 gadiem pazuduša pusaudža mirstīgās atliekas. Atradums saviļņo šaubas par iesaistīto atmiņām un lomu notikušajā. Filmā galvenajās lomās ir aktieri Kaspars Zvīgulis, Edgars Ozoliņš, Svetlana Stoļarova, Armands Berģis, Anda Reigase, Lauris Dzelzītis, Ivars Kirmuška un Māris Pūris.

“Ideja par mūsdienīgu filmu, kas norisinātos kādā no Latvijas reģionālajām pilsētām, man jaucās pa galvu jau ilgāku laiku. Konkrētas aprises šim sižetam radās tad, kad uzzināju par purva līķu fenomenu. Laiku pa laikam Eiropā purvos tiek uzietas senas cilvēku mirstīgās atliekas, kas purva apstākļos ir iebalzamētas. Pagātne nekad nav beigusies, neatrisinātie jautājumi nāk mums līdzi, un šo lietu aizmiršana un ignorēšana nepadara tās par nebijušām,” tā par filmu Klajumā aiz meža saka režisors Reinis Kalviņš, kurš 2022. gadā saņēma nacionālo kino balvu Lielais Kristaps par labāko debijas filmu Maiņa. Režisors studējis kinorežiju Tallinas filmu skolā un ungāru režisora Belas Tāra filmu skolā Sarajevā, šī ir viņa otrā pilnmetrāžas spēlfilma.

Filma Klajumā aiz meža veidota kā trīs valstu kopražojums, kurā sadarbojas Latvija (Mistrus Media), Vācija (Juna Film) un Igaunija (Meteoriit). Filmas tapšanu atbalsta Nacionālais Kino centrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Vācijas un Francijas televīzijas kanāls ARTE, Igaunijas Kino centrs, Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, Tartu reģiona filmu fonds un Eiropas Savienības programma Radošā Eiropa MEDIA.

Pie filmas tapšanas strādāja starptautiska profesionāļu komanda. Filmas operators ir Džimijs Gimferers no Spānijas, scenāriju režisors Reinis Kalviņš rakstīja kopā ar igauņu scenāristiem Līviju Ulmani un Andri Feldmani, kuri veidojuši scenārijus arī filmām Janvāris (2022), Kupeja Nr. 6 (2021), Uļa (2026), arī daudzsēriju filmai Estonia (2023). Filmas kostīmu mākslinieces ir Noemi Lara Štrēbere no Vācijas un Berta Vīlipsone, grima māksliniece – Maija Gundare, aktieru atlases režisore – Māra Liniņa, izpildproducente – Ilze Krūmiņliepa, filmas producenti – Gints Grūbe un Inese Boka-Grūbe.

Kopražojuma ietvaros ievērojams darbs tika ieguldīts, veidojot purvā atrastās mirstīgās atliekas, tās pēc vizuāliem paraugiem veidoja Vācijas kompānija Twilight Creations, kas iepriekš strādājusi pie specefektu un rekvizītu izveides Fatiha Akina, Vima Vendersa, Kventina Tarantino, Toma Tikvera un Andrea Drēzena filmām.

“Kriminālfilmas elementi, purva noslēpumu stāsts un oriģinālais scenārijs bija tas, kas piesaistīja mūsu starptautisko partneru interesi un deva iespēju veidot jauno filmu kā starptautisku kopprodukciju, kurā veiksmīgi sadarbojās kinoprofesionāļi no Latvijas, Vācijas, Igaunijas un Spānijas. Esam priecīgi, ka varam filmas ceļu pie skatītājiem sākt Latvijas nozīmīgākajā kino notikumā – Rīgas starptautiskajā kinofestivālā –, kā arī turpināt to citviet pasaulē,” saka filmas producents Gints Grūbe. Oktobrī un novembrī filma tiks starptautiski izrādīta arī vairākos nozīmīgos Eiropas festivālos.

Filmēšana notika Smiltenē un pie Niedrāja ezera Launkalnes pagastā, arī Gaujienā un tās apkārtnē. Atsevišķas epizodes tika filmētas Raunā, Grundzālē, Jūrmalā un Tartu reģionā Igaunijā. Kopā ar aktieriem filmēšanā piedalījās arī Smiltenes novada iedzīvotāji, iesaistoties masu skatos.