Valsts Kultūrkapitāla fonda padome piešķīrusi mūža stipendijas izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem par mūža ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā; no 2022. gada janvāra VKKF mūža stipendijas saņems arī trīs filmu nozares profesionāļi – režisors un operators Romualds Pipars, kinokritiķe un kinozinātniece Anita Uzulniece, režisore Rūta Celma Kello.
Režisors un operators Romualds Pipars Latvijas dokumentālā kino kopējā ainā izceļas ar savu īpašo interesi par kinovēsturi un sabiedrības vēsturi, ar īsta dokumentālista instinktu iemūžināt būtiskas norises un saglabāt jau iemūžināto. Šajā ziņā raksturīgs un kultūrvēsturiski nozīmīgs darbs ir Romualda Pipara filma Vēsture aiz kadra (2018) – simbolisks piemineklis visiem kinohronikas kolēģiem, kuru filmētie kadri veidojuši Atmodas vizuālo tēlu nākamajām paaudzēm, dokumentējot unikālus notikumus un neatkārtojamu laikmetu. Vēl senāka laikmeta liecības Romualds Pipars krājis jau ilgus gadus, apstrādājot un digitalizējot kinoamatieru filmētus materiālus; šis „atmiņas institūcijas” darbs ir rezultējies neparastā un vēsturiski nozīmīgā dokumentālajā filmā Monētas dubultportrets (2008) – padomjlaika Latvijas sabiedrības „neoficiālajā” portretējumā, kuru veido personisku mājas arhīvu dzīvais un dabiskais gars.
Dokumentālā kino režisore Rūta Celma savā radošajā darbībā jau kopš Kinematogrāfijas institūta absolvēšanas pievērsusies nozīmīgām parādībām Latvijas kultūras dzīvē, stāstot stāstus par svarīgām personībām, kuru ieguldījums ir ļoti būtisks, bet reizēm nepietiekami izcelts. Piemēram, jau 70. gadu beigās Rūta Celma kopā ar scenārija autoru Jāni Borgu drosmīgi veidoja filmu par Staļina represijās cietušo izcilo grafiķi Gustavu Kluci, bet vēlāk, 90. gadu sākumā, „pārveda mājās” pasaulē pazīstamo, bet Latvijā noklusēto komponistu Tālivaldi Ķeniņu. Mūzikas pasaule vispār ir Rūtai Celmai nozīmīgs darbalauks, viņa savās filmās iemūžinājusi daudzas Latvijas mūzikas vēsturē izcilas personības – gan komponistus, gan izpildītājmāksliniekus. Atsevišķs režisores interešu loks saistās ar starpkultūru mijiedarbību, savas personiskās dzīves saistību ar Igauniju paceļot mākslinieciskas iedvesmas statusā, stāstot Igaunijai par Latviju un otrādi.
Kinozinātnieces Anitas Uzulnieces mūža ieguldījums Latvijas kino kultūrā aktualizējās tieši 2021. gada sākumā, iznākot grāmatai Mans kino (un) laiks. 1. daļa – tas ir rakstu un recenziju krājums, kurā apkopotas periodikas publikācijas par Latvijas un ārvalstu filmām kopš 20. gadsimta 70. gadu vidus, plašāki pētījumi, intervijas un citi materiāli. Pirmais Anitas Uzulnieces raksts (par Latvijas dokumentālā kino jaunākajiem darbiem) publicēts tolaik visnozīmīgākajā kultūras jomas izdevumā – laikrakstā Literatūra un Māksla 1973. gada decembrī, pirmā viņas recenzētā spēlfilma ir režisora Ulda Brauna Motociklu vasara (1975). Kopš tā laika Anita Uzulniece rūpīgi sekojusi gan Latvijas, gan ārvalstu kinoprocesiem, regulāri publicējoties dažādos izdevumos, paralēli ieguvusi kinozinātņu doktora grādu, strādājusi pasaules kinofestivālu žūrijās, piedalījusies zinātniskās konferencēs, lasa lekcijas studentiem un jau vairāk nekā 20 gadus kā programmu kuratore veidojusi pati savu tematisko festivālu – kinoforumu Un Vārds tapa filma….
Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendijas no 2022. gada janvāra saņems arī citi kultūras darbinieki – Jānis Radiņš, Vilnis Līdaka, Antons Rancāns, Vera Vāvere, Guntars Godiņš, Māris Rungulis, Jēkabs Ozoliņš, Zita Errsa, Ligita Viduleja, Maija Svarinska, Inta Kalniņa, Leonīds Lencs, Ruta Cibule, Baiba Šuvcāne, Ināra Kalnarāja, Egils Rozenbergs, Uldis Briedis, Helēna Heinrihsone, Mintauts Kārlis Lācis, Helga Ingeborga Melnbārde.
Mūža stipendija tiek maksāta papildus pensijai un citiem ienākumiem un netiek aplikta ar nodokļiem. To izmaksā VKKF no savā budžetā paredzētajiem finanšu līdzekļiem. VKKF mūža stipendijas piešķir kopš 1999. gada. Stipendija tiek piešķirta konkursa kārtībā, ko izsludina vienu reizi gadā. Tiesības pieteikt pretendentus mūža stipendiju saņemšanai ir Kultūras ministrijai, Kultūras ministrijas iestādēm un kapitālsabiedrībām, Latvijas Radošo savienību padomei, Latvijas Pašvaldību savienībai.
2021. gada mūža stipendiju konkursam tika pieteikts 81 pretendents, VKKF padome piešķīra mūža stipendijas 23 pretendentiem.