Ceturtdien, 3. martā, plkst. 19:00 kinoteātrī “Splendid Palace” norisināsies režisores Ievas Ozoliņas dokumentālās filmas “Mana māte – valsts” pirmizrāde. Filma ir intriģējošs un emocionāls stāsts par Unas pārdzīvojumiem, meklējot četras māsas, kuras bērnībā šķirtas adopcijas rezultātā.
Filmas veidošana sākās 2017. gadā, kad režisore satika galveno varoni Unu, kura bija apņēmusies atrast savu adopcijas ceļā šķirto māsu. Una bija pirmā persona, kura izmantoja Latvijas likumdošanas izmaiņas un bez tiesas procesa atguva savu dzimto identitāti. Līdz ar jaunatgūto vārdu Una no arhīva materiāliem uzzināja, ka pavisam viņas ir 4 māsas.
Pastāvēja cerība, ka varbūt arī māsas meklē Unu. Kad tika atrasta pirmā māsa Zane, tas apstiprinājās. 2009. gada žurnālā Una atrodama gara un smeldzīga intervija ar Zani, kur viņa atklāj, ka bez panākumiem meklē savu māsu, un tā izrādījās Una.
Māsu meklēšana kļuva par Unas galveno mērķi, un filmēšanas grupa dzīvoja viņas emocijām līdzi. Tomēr nospraustais mērķis bija ļoti sarežģīts, jo institucionālā ceļā Unai savas māsas atrast nebija iespējams. Meklējumi norisinājās gan Latvijā, gan Amerikā, gan Krievijā. Bija pamats domāt, ka vecākā māsa tikusi adoptēta uz ārvalstīm, tāpēc aicinājums sociālajos tīklos bija iztulkots 32 valodās un tika plaši pārpublicēts gan Latvijas, gan Krievijas medijos. Iesaistoties krievu valodā vēstošajiem medijiem, tika atrasta vecākā māsa.
Unas sarežģītais ceļojums rosina filmas skatītājos pārdomas par likuma un indivīda pretnostatījumu. Taču režisores mērķis nav kritizēt adopciju, bet gan uzdot jautājumu par to, ko nozīmē vientulība un dzimtās identitātes dzēšana. Filmas galvenā tēma ir asinsbalss, identitāte un emocionālā vajadzība pēc piederības.
Adoptācijas likums visos laikos ir bijusi smaga tēma. Unas māsu meklējumi notika vairāk nekā divu gadu garumā, tas nebija viegls ceļš ne Unai, ne filmēšanas komandai. Lai nepievērstu lieku uzmanību māsu meklējumiem un tos neapgrūtinātu, projekts plašākai auditorijai tika prezentēts tikai filmēšanas beigu posmā.
Režisore Ieva Ozoliņa skatītājiem jau pazīstama ar filmām Mans tēvs baņķieris (2015) un Dotais lielums: mana māte (2018), kas ieguva balvu nozīmīgajā dokumentālo filmu festivālā IDFA. Filma Mana māte – valsts (2022) ir emocionāli satricinošs darbs, kurš simboliski noslēdz triloģiju par ģimenes saišu būtiskumu. Filma uzņemta ar Nacionālā Kino centra atbalstu, tas ir kopražojums starp Latvijas studiju FA Filma un Islandes studiju Re Publik, filmas operators ir Mārcis Slavinskis, producente – Madara Melberga.
Papildus informācijai:
Paula Lūse,
filmas Mana māte – valsts publicitātes pārstāve
20281125
paulaluse@gmail.com