Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētnieki pabeiguši darbu pie monogrāfijas “Latvijas kinomāksla. Jaunie laiki. 1990–2020” - fundamentāla pētījuma par neatkarīgās Latvijas kino. Monogrāfiju drukātā formātā sadarbībā ar apgādu “Dienas Grāmata” plānots izdot 2021. gada decembra beigās, bet īsu ieskatu apjomīgajā pētījumā skatītājiem jau tagad sniegs grāmatas redaktores, LKA pētnieces, profesore Inga Pērkone un Nacionālā kino centra vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes docente Dita Rietuma, piedaloties LKA starptautiskās konferences “Kultūras Krustpunkti XV” atklāšanas dienā 1. novembrī.
Stāsts par monogrāfiju – plkst. 12:10 tiešsaistē LKA sociālo mediju platformā Facebook (https://www.facebook.com/LKAkademija) un LKA Youtube kanālā (https://www.youtube.com/LKAkademija).
“Kopš neatkarības atjaunošanas ir pagājuši jau trīsdesmit gadi – laikposms, kas ir pietiekami ietilpīgs, lai varētu to apskatīt kā reprezentatīvu kopumu daudzveidīgām un bieži arī pretrunīgām parādībām, kas, savstarpēji mijiedarbojoties, veidojušas Latvijas valsts un tās pilsoņu identitātes 20. gadsimta beigās un 21. gadsimtā. Latvijas kinomāksla kā kultūras parādība ir gan savas laiktelpas sastāvdaļa, gan veidotāja, gan arī kondensējošs laikmeta atspulgs, kas cieši saistīts ar sociāli ekonomiskajām un politiskajām norisēm Latvijā un pasaulē,” stāsta Dita Rietuma un Inga Pērkone.
Latvijas kinomāksla. Jaunie laiki. 1990–2020 ir kolektīva zinātniskā monogrāfija, ko veidojusi LKA pētnieku grupa – LKA zinātniskā asistente un vieslektore Zane Balčus, filmu producente Inese Boka-Grūbe, LKA zinātniskā asistente un vieslektore Dārta Ceriņa, LKA profesore un vadošā pētniece Inga Pērkone, kinokritiķe un pētniece, portāla Kino Raksti līdzredaktore Elīna Reitere, LKA pētniece, Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, LKA profesors, pētnieks, kinorežisors un scenārists Dāvis Sīmanis, animācijas kino pētniece un kritiķe Ieva Viese-Vigula, LKA doktorante un vieslektore Daniela Zacmane.
Grāmatu veido trīs pamatnodaļas par svarīgākajām norisēm ražošanas un mākslinieciskās izteiksmes aspektā spēlfilmu, dokumentālo un animācijas filmu veidos, šīs nodaļas papildina mazāka apjoma pētījumi par atsevišķiem būtiskiem filmu žanriem, ražošanas sistēmas aktivitātēm, filmu mārketingu, dzimumu jautājumu Latvijas kino sistēmā u. c. Autori uzsver arī to, ka 21. gadsimta filmām raksturīga robežu izzušana starp filmu veidiem – dokumentālas filmas arvien vairāk izmanto inscenējumu un animāciju, spēlfilmās tiek miksēts iestudēts un dokumentāls materiāls, pilnmetrāžas animācijas filmas auditorijas piesaistes ziņā konkurē ar spēlfilmām utt. Trīs desmitgadēs Latvijas kino ir piedzīvojis ne tikai sociālpolitiskas pārmaiņas, paaudžu nomaiņu un atgriešanos Eiropā, bet arī atgriezies Eiropas kino kontekstā un piedzīvojis pamatīgu tehnoloģisku revolūciju.
No pētījuma par paaudzēm monogrāfijā atvasinātas atsevišķas biogrāfiskas nodaļas par četriem Latvijas kinematogrāfistiem. Labi apzinoties, ka ikviens no Latvijas kinomākslas profesionāļiem ir nozīmīgs kultūras procesa daudzveidībai un par katru varētu sagatavot atsevišķu pētījumu, šajā monogrāfijā Latvijas kinomākslas spektra pārstāvniecībai izvēlēti režisors un operators Ivars Seleckis, dokumentālo un spēlfilmu režisore un producente Laila Pakalniņa, režisors un operators Ivars Zviedris, animācijas kino režisore, māksliniece un producente Signe Baumane.
Monogrāfija tapusi valsts pētījumu programmas projekta “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” / CARD ietvaros (projekta Nr. VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003) ietvaros, pētījumu finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Valsts Kultūrkapitāla fonds, mērķprogramma KultūrELPA.
Konferences Kultūras Krustpunkti XV notikumu programmas pieejamas ŠEIT.
Papildu informācija -
Aija Lūse,
sabiedrisko attiecību vadītāja,
Latvijas Kultūras akadēmija
67114807, 29107218
www.lka.edu.lv
instagram.com/lkakademija/
facebook.com/LKAkademija