Valsts svētkos pirmizrādi piedzīvos Dzintras Gekas dokumentālā filma “Mātes Sibīrijā”

Latvijas valsts svētku laikā, 18. novembrī, kinoteātra “Splendid Palace” Straumes zālē pirmizrādi piedzīvos režisores Dzintras Gekas-Vaskas dokumentālā filma “Mātes Sibīrijā”. Filmas treileris ļauj ieskatīties latviešu sieviešu likteņstāstos, kas atklāj 1941. gada 14. jūnija deportāciju traģēdiju un katras mātes neiedomājamo spēku, cīnoties par sava bērna dzīvību.

Padomju vara 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas deportēja 15 443 cilvēkus, tostarp sievietes, bērnus un gados vecus cilvēkus. Vīrus un tēvus no ģimenēm nošķīra un nosūtīja uz soda nometnēm, bet sievietes un bērnus – uz mūža nometinājumu Sibīrijā. Viņas centās izdzīvot apstākļos, kuros ik diena bija cīņa par dzīvību.

Dokumentālā filma Mātes Sibīrijā ir stāsts par sievietēm, kuras 1941. gadā tika izsūtītas no savām mājām un no ierastās dzīves nokļuva Sibīrijas sādžās, kur viņas sagaidīja bads, aukstums, slimības un neziņa. Filma godina sievietes, kuru dzīvesstāsti ir neatņemama Latvijas vēstures un mūsu kopīgās atmiņas daļa, tā ir arī liecība par mīlestību un izturību, kas palīdzēja izdzīvot un nosargāt nākamo paaudzi. Filma saglabā šo sieviešu balsis un atmiņas, atklājot vēstures traģēdiju caur personiskiem, sāpīgiem un reizēm neticamiem likteņstāstiem. Filmā iekļautas izsūtīto sieviešu intervijas, fotogrāfijas no ģimeņu albumiem un fonda Sibīrijas bērni ekspedīcijās uzņemtie materiāli no vietām, kur no Latvijas deportētās sievietes ar bērniem bija spiestas veidot dzīvi svešumā.

Filma veidota pēc fonda Sibīrijas bērni 2022. gadā izdotās grāmatas Mātes Sibīrijā materiāliem, pildot 1941. gadā uz Sibīriju aizvesto bērnu vēlēšanos iemūžināt savu māšu likteņstāstus un saglabāt viņu atmiņas nākamajām paaudzēm. Grāmata ieguva sabiedrības interesi, un tajā apkopotie stāsti un intervijas kļuvuši par pamatu režisores Dzintras Gekas dokumentālajai filmai, kas turpina vēstīt par izsūtīto sieviešu pieredzi un nodot viņu atmiņas nākamajām paaudzēm. Plašāk stāsta režisore Dzintra Geka-Vaska: ”1941. gadā uz Sibīriju aizvestie bērni man reiz lūdza, lai kādreiz izdodu grāmatu par viņu mātēm. Par latviešu sievietēm, kuras no pārticīgām mājām un ierastās dzīves nonāca skarbajā Sibīrijas realitātē – badā, aukstumā, netīrībā un neiedomājamā trūkumā. Sievietes, kuras vēl vakar bija staigājušas šifona kleitās, tagad devās taigā zāģēt kokus, bet vakaros atgriezās būdās noskrandušās drēbēs. Mātes atdeva bērniem savu niecīgo maizes devu, pašas paliekot bez ēdiena, un daudzas nomira bada nāvē. 1946. gadā, kad bērnus bāreņus atļāva sūtīt atpakaļ uz Latviju, dažas mātes pat izdarīja pašnāvību, lai viņu bērniem būtu iespēja atgriezties dzimtenē. 2000. gadā, sākot meklēt un intervēt Sibīrijas bērnus, mums vēl izdevās satikt arī dažas no šīm mātēm. Tagad viņu atmiņas ir saglabātas ne tikai grāmatā, bet arī dokumentālā filmā.”

Blakus intervijām un fotogrāfijām no izsūtīto ģimeņu fotalbumiem filmā parādās arī unikāli fonda Sibīrijas bērni materiāli no vietām Sibīrijā, uz kurām 1941. gadā tika izsūtītas latviešu ģimenes. Daudzi aizvestie bērni vēlējās vēlreiz ieraudzīt vietas, kur bija pavadīta bērnība, atcerēties kādreizējās dzīvesvietas, atrast apbedījuma un piemiņas vietas, kur apglabāti vecāki un radinieki. Filmēšanas grupa satiek arī deportācijas aculieciniekus, kuri pieredzēja latviešu ierašanos nometinājuma vietās.

Filmas scenārija autore, režisore un producente ir Dzintra Geka-Vaska, operatori – Aivars Lubānietis un Viktors Grībermans, arhīva kadru operatori – Igors Tūns un Aleksandrs Demčenko. Montāžas un skaņas režisors ir Armands Zvirbulis, filmā izmantota Sofijas Gubaiduļinas mūzika. 

Izsūtīto sieviešu atmiņas no grāmatas Mātes Sibīrijā filmā lasa Jaunā Rīgas teātra aktrises Elita Kļaviņa, Guna Zariņa, Baiba Broka un Kristīne Krūze. Filmā piedalās mātes Šarlote Eiduka, Velta Ādams, Velta Dūdele, Elizabete Johansone, Zigrīda Kēse, Lūcija Bērzkalne, Marta Zeima, Austra Poludņicina, Leonora Gaisiņa un Donāta Kuļikovska. Sibīrijas bērnu atmiņās dalās Ilmārs Knaģis, Vizma Grīsle, Astra Liepiņa, Ināra Liepiņa, Vineta Auziņa, Ivars Rudzītis, Anita Skuja, Rafaels Rozentāls, Mirdza Mieze, Harijs Lieģis, Gunārs Ligers, Brigita Veģere, Gunārs Toms, Zinaīda Šlokenberga, Ausma Ķemere, Rasma Kupše, Edvīns Hofmanis, Gunārs Upenieks, Māra Pauļuka, Liāna Skudra, Edgars Niedra, Ruta Jēkabsone, Silvija Lakone, Gundega Ozoliņa, Sergejs Vahromejevs un Visvaldis Lejnieks.

Filma tapusi 2026. gadā studijā Sibīrijas bērni. Fonds Sibīrijas bērni, kas dibināts 2001. gadā, ir nacionāli un starptautiski pazīstama organizācija ar vairāk nekā divdesmit gadu pieredzi 1941. un 1949. gada staļinisko deportāciju upuru atmiņu saglabāšanā. Fonds vāc deportācijās izdzīvojušo liecības, veido dokumentālās filmas, izdod grāmatas, organizē vietēja un starptautiska mēroga informācijas izplatīšanas pasākumus un konferences, agrāk organizēja arī piemiņas braucienus uz Sibīriju. Kopumā fonds apkopojis un digitalizējis vairāk nekā 1400 intervijas ar deportācijās izdzīvojušajiem.

Studijā "Sibīrijas bērni ir tapušas gandrīz 40 filmas par Sibīrijas un izsūtījuma tēmu. Filmās Kur palika tēvi (2014), Dieva putniņi (2015), Sibīrijas dienasgrāmatas (2003) un citās fiksētas atmiņas un liecības par deportācijām un to ietekmi. Tāpat studijā tapuši arī vairāki nozīmīgu latviešu mākslinieku un radošu personību portreti – filmas par Kurtu Fridrihsonu, Ilmāru Blumbergu, Eduardu Tisē, Gvido Zvaigzni, Džonu Doredu, Juri Jurjānu, Haraldu Sīmani.

Filma veidota ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras atbalstu.