Otrdien, 17. februārī, Rīgas Kinomuzejā notika preses konference, kas veltīta vēsturiskam pagriezienam Latvijas filmu attiecībās ar skatītājiem.
Turpmāk 874 publiskajās bibliotēkās visā valstī nodrošināta iespēja apmeklētājiem bez maksas noskatīties pēdējo gadu labākās Latvijas filmas. Projekts tapis pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, tā realizēšanā sadarbojas divas valsts aģentūras – Nacionālais Kino centrs (NKC) un Kultūras informācijas sistēmas (KIS). Projekta būtība – kopš 2009. gada februāra, kad jaunā iniciatīva sākusi darboties testa režīmā, ikviens bibliotēkas apmeklētājs visā Latvijā var bez maksas noskatīties filmas, kas atlasītas pēc kvalitātes kritērijiem (izlasē iekļauti darbi, kas nominēti vai apbalvoti Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps). Pirmajā izlasē iekļautas 70 filmas – animācija, spēlfilmas un dokumentālais kino -, filmu krājums tiks pakāpeniski papildināts. Projekta publiskā daļa ir portāls www.filmas.lv, kur atrodama informācija par izlasē iekļautajām filmām un to autoriem, par jaunākajiem notikumiem Latvijas kinodzīvē un Nacionālo filmu festivālu Lielais Kristaps. Šī sadaļa pieejama no jebkura datora visā pasaulē, savukārt noskatīties filmas iespējams tikai pie pašvaldību publisko bibliotēku datoriem – šādu iespēju nodrošina Publisko bibliotēku attīstības projekta Trešais tēva dēls ietvaros izveidotais bibliotēku iekšējais tīkls Valsts vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā (VVBIS).
Preses konferenci atklāja Nacionālā Kino centra direktore Ilze Gailīte Holmberga, kura raksturoja pēdējo gadu situāciju – filmas Latvijā uzņem arvien vairāk, bet kinoteātru un kinoekrānu skaits dramatiski samazinās (1990. gadā Latvijā bija 90 kinoteātri ar 1103 ekrāniem, 2008. gadā – 15 kinoteātri ar 50 ekrāniem). Tā kā Latvijas filmu izplatīšana nav komerciāli izdevīga, skatītājs zaudē sasaisti ar nozarē notiekošo, tāpēc pirms pusotra gada dzima ideja padarīt Latvijas filmas pieejamas publisko bibliotēku tīklā. Idejas dzimšana sakrita ar laiku, kad Kultūras informācijas sistēmas intensīvi strādāja ar Bila un Melindas Geitsu fonda līdzfinansēto publisko bibliotēku tīklu, – to preses konferencē stāstīja v/a KIS direktors Armands Magone. Viņš klātesošajiem parādīja arī iespaidīgu Latvijas karti, kuru vienmērīgi pārklāj biezs punktiņu tīkls – visas 874 publiskās bibliotēkas, kur turpmāk būs skatāmas Latvijas filmas. Armands Magone pateicās par sadarbību gan Nacionālajam Kino centram, gan SIA Nerealitāte, kas nodrošina portāla www.filmas.lv izveidi un darbību.
Latvijas Kultūras ministrijas pārstāve Jolanta Treile priecājās par to, ka beidzot atrisināts vājais punkts Latvijas filmu attiecībās ar skatītājiem, un novēlēja, lai šī iniciatīva attīstītos arī kultūrizglītības virzienā. Pirmās atsauksmes no portāla skatītājiem publikai pavēstīja arī divas bibliotēku pārstāves. Rīgas Centrālās bibliotēkas direktore Dzidra Šmita apsveica iespēju piedāvāt bibliotēku lasītājiem plašāku izvēli nodarbībām pie datoru ekrāniem – turpmāk tās būs ne tikai spēlītes un izklaides portāli, bet arī iespēja izglītot un audzināt, izmantojot bagātīgo un arvien papildināmo informācijas nodrošinājumu šajā portālā. Savukārt Ieva Mūrniece no Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas bija apkopojusi pirmo portāla lietotāju un filmu skatītāju atsauksmes un ierosinājumus.
Klātesošos uzrunāja arī filmu nozares profesionāļu pārstāvis, Vides Filmu studijas vadītājs Uldis Cekulis; viņš ir producents veselām desmit no 70 filmām, kas pieejamas bibliotēkās. Uldis Cekulis priecājās par to, ka šis projekts palīdz producentiem reklamēt jau uzņemtās filmas un iepazīstināt ar tām skatītājus, kas citādi visas Latvijas mērogā ir visai grūti izdarāms. Tātad ilgtermiņā šis projekts ir iespēja mainīt stereotipus par Latvijas filmām, kas skatītājam līdz šim bijušas praktiski nepieejamas. Toties turpmāk iegūs arī visa filmu nozare, jo skatītājs, iepazinis līdzšinējo Latvijas kino piedāvājumu, ar nepacietību gaidīs jaunas filmas.
