Atzīmējot režisores Brigitas Eglītes 70. jubileju, Latvijas Kultūras akadēmijā 4. oktobrī norisināsies īpašs vakars ar brīvā kompilācijā veidotu kinodarbu “Latvija un latvieši”, fotoizstādi un sarunu ar pašu režisori.
Publicēts: 29.09.2025.
Latvijas Kinematogrāfistu savienība kopā ar Latvijas Kultūras akadēmiju, Nacionālo Filmu skolu un Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu aicina visus interesentus uz jubilārei veltītu vakaru, kura centrā būs režisores Brigitas Eglītes īpaši šim notikumam radīts brīvā kompilācijā veidots darbs Latvija un latvieši (90 min.), montēts no autores dokumentālo, spēlfilmu un kinožurnālu fragmentiem. Tajā iekļauti fragmenti no filmām Lietas (1997), Dzimšanas diena (2003), Sestā diena (2019), Dubultportrets (2015), Recidīvisti (1998), Vienīgā fotogrāfija (2008) u. c.
Vakara programmu bagātinās fotoizstāde Filmēšanas mirkļi, kas ļaus ieskatīties aizkadra norisēs, un diskusija ar režisori Latviskās identitātes un nacionālās pašapziņas atainojums filmās, kuru vadīs māksliniece Ieva Romanova. Ar muzikālu priekšnesumu viesus priecēs flautiste Dita Krenberga.
Savukārt Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv no 3. oktobra būs skatāma režisores Brigitas Eglītes kinodarbu kolekcija – dokumentālās filmas un kinožurnāli, kas vērīgi un atraktīvi atspoguļo Latvijas sabiedrību un kultūrvēsturiski nozīmīgus tematus un personības gan 20.gadsimta izskaņā, Atmodas laikā un 90. gados, gan 21. gadsimtā. Kolekcijā būs iekļauta arī režisores vienīgā spēlfilma – Latvijas valsts dibināšanas stāstam veltītā Vienīgā fotogrāfija (2008).
“Brigitas Eglītes stāsti ir filmēti ar smaidu, lādzīgi, jo tieši tādā izteiksmes formā tie sakrīt ar filmu varoņiem,” 2005. gadā rakstīja teātra un kino kritiķis Normunds Naumanis. “Apcere par aizgājušo laiku paliek katra skatītāja ziņā, vien jāpamanās rotaļu klucīšus savietot konstrukcijā, ko var saukt par tā laikmeta štimungu.”
Režisore Brigita Eglīte ir absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti, iegūstot maģistra grādu. Pēc studijām viņa sāka darbu Rīgas kinostudijā, kur veidoja dokumentālās filmas un kinožurnālus, tostarp Latvijas Hronika un Māksla, arī inscenēti-dokumentālo filmu ciklu Latvju pūrs pielocīts (1990–1993), kas atklāj četru Latvijas novadu vēsturiskās tradīcijas un tautas tērpus. Brigitas Eglītes radošajā darbībā ir arī portretfilmas un filmas par vēsturi, medicīnu, mākslu un sociāli aktuālām tēmām, arī vairāki televīzijas raidījumi un TV filmas.
Režisores filmas saņēmušas augstus apbalvojumus un nominācijas gan Latvijā, gan ārpus tās. Dokumentālā filma Lietas Montekatīni filmu festivālā Itālijā ieguvusi galveno balvu kā labākā dokumentālā filma, Latvijas medicīnas problēmām veltītais kinožurnāls Padomju Latvija 19-20/1989 saņēmis Lielā Kristapa medaļu par režiju, dokumentālā filma Sestā diena ieguva piecas nominācijas filmu festivālā Lielais Kristaps, balva tika piešķirta operatora darbam. Režisores radošajā biogrāfijā ir arī viena spēlfilma – Vienīgā fotogrāfija, aizraujošs stāsts par daudziem zināmo Viļa Rīdzenieka uzņemto fotogrāfiju, kurā iemūžināta Latvijas valsts proklamēšana 1918. gada 18. novembrī.
Brigitas Eglītes kinoveidošanas pieredze devusi drosmi un iedvesmu īstenot ideju par kinooperatora Mika Zvirbuļa aizraujošā dzīvesgājuma atmiņu pierakstīšanu, izdodot grāmatu Miks Zvirbulis. Esmu mierīgs kā pielādēts lielgabals (apgāds Latvijas Mediji, 2022)..
Radošais vakars notiks 4. oktobrī 16:00 Latvijas Kultūras akadēmijas Kamerzālē Miera ielā 58, aicināti visi interesenti. Pasākums tiek īstenots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.