Kā jau ziņots, šāgada starptautiskā Berlīnes kinofestivāla ietvaros notikušajā Eiropas Filmu tirgū / European Film Market (16.-22.02.) galvenā uzmanība tika pievērsta Latvijai, Igaunijai un Lietuvai, kas apvienojās programmā „Baltic Countries in Focus”. Baltijas valstu kinoindustriju dzīvē šis bija pirmais tik augsta līmeņa sadarbības pasākums – kopīga platforma vienā no svarīgākajiem Eiropas kinofestivāliem, iespēja pozicionēt Baltiju kā spēcīgas kinomākslas un profesionālas ražošanas reģionu, popularizēt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas konkurētspēju Eiropas mērogā un vēl plašāk.
Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma komentē: „Fakts, ka šāgada fokusa valstis Eiropas filmu tirgū bija tieši Baltija (Latvija, Lietuva un Igaunija), ir vērtējams kā Berlīnes festivāla un Eiropas kino tirgus konsekventas nostājas demonstrējums sarežģītā ģeopolitiskā situācijā un atbalsts kino ražošanas ziņā mazo, bet jaudīgo Baltijas valstu popularizēšanai. Berlīnes festivāls mūs fokusēja kā eiropeiskus, uzticamus sadarbības partnerus, un tas ir būtiski gan Latvijas filmu nozarei, gan arī valsts un visa Baltijas reģiona tēlam un starptautiskajai atpazīstamībai.
Pirmo reizi Berlīnes festivāla Eiropas filmu tirgus fokusā bija trīs valstis kopā (līdz šim ietekmīgā starptautiskā platforma bija fokusam izvēlējusies lielas valstis ar pamanāmiem kinoražošanas apjomiem – Kanādu, Norvēģiju, Meksiku, Čīli). Intensīva gatavošanās šim organizatoriski sarežģītajam pasākumu ciklam visās trīs valstīs risinājās jau kopš 2022. gada, un sadarbība ar Eiropas Filmu tirgu bija izdevusies – Baltijas valstu stends piesaistīja lielu starptautisku uzmanību; EFM laikā bija organizēti vairāk nekā 10 pasākumi, kuros tika prezentēts Baltijas valstu kino, un tie bija bagātīgi apmeklēti.”
Programmā Baltic Upcoming Producers starptautiskai prezentācijai no katras Baltijas valsts tika atlasīti pieredzējuši un aktīvi filmu producenti, Latviju pārstāvēja Guntis Trekteris, Inese Boka-Grūbe un Matīss Kaža. Atsevišķa sadaļa kopražojumu tirgus ietvaros, Visitors Programme, pavēra iespējas trim jaunām Latvijas producentēm – programmā piedalījās Alise Rogule (Mima Films), Inga Praņevska (KultFilma) un Paula Jansone (VFS Films). Eiropas Filmu tirgus sesijā Rough Cut Presentation, ko vadīja Latvijas kinozinātniece un Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma vadītāja Zane Balčus, tika izcelti divi Latvijas dokumentālo filmu projekti, savukārt NKC vadītājas vietniece Inga Blese kopražojumu tirgus sadaļā Country Sessions stāstīja par kopražojumu iespējām un finansējuma pieejamību Latvijā.
EFM sadaļā Berlinale Series Market, kur Latviju pārstāvēja Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma, producenti Jānis Kalējs, Inese Boka-Grūbe, Andrejs Ēķis, Elīna Losa, režisors Staņislavs Tokalovs, mūsu valsts pieteica sevi kā spēcīgs kvalitatīvu seriālu atbalstītājs un finansētājs. Latvijā jau uzņemtas un izrādītas pirmās NKC atbalstītās daudzsēriju filmas Krimināllieta iesācējam un Emīlija. Latvijas preses karaliene, šobrīd ar valsts budžeta un REACT EU finansiālu atbalstu top vēl četras daudzsēriju filmas, kas uz ekrāniem gaidāmas nākamgad.
Berlinālē ieradās visu trīs Baltijas valstu kultūras ministri un pēc savstarpējām sarunām satikās arī ar Vācijas kultūras ministri Klaudiju Rotu, kura izrādīja lielu ieinteresētību par Baltijas nacionālajām kinematogrāfijām un Eiropas mediju telpu (fotogalerija – NKC mājaslapā ŠEIT). Eiropas filmu tirgus atklāšanā Latvijas kinomūzikas potenciālu demonstrēja Latvijas čellu grupa Melo M, kurā spēlē arī pieredzējušais un titulētais kinomūzikas komponists Kārlis Auzāns – viņa filmogrāfijā ir mūzika vairāk nekā 25 Latvijas filmām un starptautiskiem kopražojumiem.
Latvijas un citu Baltijas valstu vārds bija labi redzams Berlīnes pilsētvidē, Baltijas valstu fokusa vizuālais tēls tika plaši izmantots Eiropas filmu tirgus komunikācijā. Trīs Baltijas valstu kinoinstitūciju kopīgi veidotais ilustrētais žurnāls Baltic Film nonāca vairāk nekā 7000 EFM akreditēto kinoprofesionāļu rīcībā. Nacionālais Kino centrs Baltijas valstu stendam lietošanai klātienē un tiešsaistē bija sagatavojis arī jaunāko Latvijas filmu un projektu katalogu Films from Latvia 2022-2024 un statistikas datu izdevumu Facts & Figures.
Par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kinoindustriju rakstīja nozīmīgi starptautiski izdevumi – The Hollywood Reporter, Variety, Film New Europe.
Kā atzīst Eiropas kinotirgus vadītājs Deniss Rū (Dennis Ruh), arī Eiropas filmu tirgum kopumā šis ir bijis ļoti veiksmīgs gads – pēc pandēmijas pauzes EFM apmeklējuši pat vairāk profesionāļu, nekā 2019. gadā; Eiropas Filmu tirgū šogad strādājuši vairāk nekā 11 500 dalībnieki no 132 valstīm. Latvijas dalību EFM daļēji atbalstīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).
Latvijas un Baltijas dalību Eiropas Filmu tirgū novērtē arī producenti, kas aktīvi piedalījās pasākumos un projektu prezentācijās. Inese Boka-Grūbe no studijas Mistrus Media komentē: „Baltijas kino fokuss Eiropas filmu tirgū nenoliedzami ir viens no Latvijas kinoindustrijas popularizēšanas ievērojamākajiem pasākumiem pēdējo gadu laikā. Gan filmu projektu un finansēšanas iespēju prezentācijas, gan publikācijas lielākajos filmu nozares izdevumos parāda Latviju kā vērtīgu un stratēģiski nozīmīgu kinoveidošanas partneri, turklāt svarīgi, ka Baltijas valstis nostiprinājušas savstarpējo institucionālo sadarbību, kas varētu radīt arī jaunas iniciatīvas.”
Paula Jansone no studijas VFS Films pirmoreiz bijusi šāda mēroga kinoindustrijas pasākumā un izmantojusi visas iespējas „iepazīties un tīkloties”, bet studijas vadītājs Uldis Cekulis stāsta plašāk: „Pirmkārt, mums bija kolektīvs prieks un gandarījums redzēt, kā Baltija eksponējas globālā kontekstā. Piemēram, nofotografēju busiņu, kas vadāja festivāla viesus, un tam uz aizmugurējā stikla – vislabākajā reklāmas vietā! – ir visu trīs Baltijas valstu nosaukumi. Un svarīgi, ka tieši visas trīs kopā, – īpaši šajos laikos ir būtiski radīt sajūtu, ka mēs esam tāda mazā Baltijas savienība, spēcīgs reģions. Tas ir ļoti svarīgs vēstījums tiem, kas te brauks filmēt, arī kino naudas apgrozījumam reģionā ir svarīgi, ka citu valstu profesionāļi zina – var atlidot uz Tallinu un uzfilmēt vecpilsētu, bet pie viena var atbraukt uz Latviju, ieiet mežā un nofilmēt melno stārķi.
Filmu tirgū Baltijas stendi atradās gluži karaliskā vietā, arī visi trīs kopā, un uz mūsu Happy Hour atnāca, man liekas, puse no tirgus – gandrīz balkons nokrita! Tīri profesionāli laba izdevība bija iespēja kopā ar ukraiņu kolēģēm un slovāku kopproducentu prezentēt topošo dokumentālo filmu Tērauda brālība / Company of Steel, šim pičingam sekoja vairākas stundas ļoti auglīgu sarunu, un par ražu varēsim spriest jau tuvāko nedēļu laikā.”
Berlināles sajūtas un ieguvumus lakoniski rezumē studijas Ego Media vadītājs Guntis Trekteris: “Līdz šim mēs Berlīnē meklējām citu valstu kopproducentus, bet šoreiz citu valstu kopproducenti meklēja mūs, un tā jau ir pavisam cita pozīcija.”
Berlīnes kinofestivālā un Eiropas Filmu tirgū klātienē un sadarbībā ar Baltijas kinoinstitūciju darbiniekiem strādāja NKC kolēģes Dita Rietuma, Agnese Zapāne, Inga Blese, Lelda Ozola, Eva Erdmane-Durandina un Zigita Saulīte.