Sestdien, 17. janvārī, aprit 100 gadi, kopš dzimis Latvijas dokumentālā kino klasiķis, Rīgas poētiskā stila pamatlicējs Hercs Franks (1926-2013), un Nacionālā Kino centra portāls filmas.lv sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu izveidojis režisora jubilejas kolekciju, kas pieejama tiešsaistē bez maksas visā Latvijā. Filmu izlasē iekļautas 10 dokumentālās filmas (1963-2002), un vairākas no tām pirmoreiz pieejamas latviešu valodā.
Režisora Herca Franka ieguldījums Latvijas kinomākslā ir ārkārtīgi nozīmīgs, viņš kopā ar tikpat talantīgajiem laikabiedriem Uldi Braunu, Aivaru Freimani, Ivaru Selecki un citiem 20. gadsimta 60. gadu sākumā pavērsa Latvijas dokumentālā kino gaitu pavisam citā, laikmetīgā un cilvēciskā virzienā. Diemžēl šo talantu uzplaukums sākās padomju okupācijas apstākļos, kad krievu valoda Latvijā bija pieņemta par oficiālu saziņas valodu, īpaši vēl „ideoloģiskajā sektorā”, par kādu tika uzskatīta kinomāksla. Tāpēc ļoti daudzas 20. gadsimta otrajā pusē radītās filmas, arī Herca Franka darbi, uzņemti vai nu tikai krievu valodā vai divās valodās, krievu valodas klātbūtni uzskatot par pašsaprotamu un netulkojot.
LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva vadītāja Dace Bušante atklāj, ka no 558 arhīvā uzkrātajām Rīgas kinostudijas dokumentālajām filmām 44% ir krievu valodā, turklāt arī daudzas TV spēlfilmas tika uzņemtas krieviski, jo paredzētas izplatīšanai visā PSRS. Tātad, lai šo kinematogrāfiskās kultūras mantojumu integrētu 21. gadsimta Latvijā un padarītu pieejamu sabiedrībai, nepieciešami resursi filmu tulkošanai un subtitrēšanai – šo problēmu aktualizē arī Herca Franka Simtgades kolekcija, kurā iekļautās filmas arhīvs digitalizējis, atjaunojis, tulkojis un subtitrējis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu.
Jubilejas kolekciju veido desmit filmas, kas rāda Herca Franka daiļradi no dažādiem rakursiem, un vairākas no tām līdz šim nebija iekļautas pilnvērtīgā režisora filmogrāfijā tieši tulkojuma trūkuma dēļ – piemēram, dokumentālā filma Esības prieks (1974) par leģendāro selekcionāru Pēteri Upīti (1896–1976) un viņa brīnumaino dārzu Dobelē.
Tāpat pirmoreiz latviešu valodas subtitri nodrošināti pilnmetrāžas dokumentālajai filmai Aizliegtā zona (1975), kam ir nozīmīga loma arī operatora un režisora Jura Podnieka radošajā biogrāfijā – šajā stāstā par pusaudžiem nepilngadīgo likumpārkāpēju ieslodzījuma vietā, Cēsu labošanas darbu kolonijā, režisors Hercs Franks uzticējās vēl studējošajiem operatoriem Jurim Podniekam un Sergejam Nikolajevam, ļaujot patstāvīgi filmēt kolonijā un ticot jauno profesionāļu dabiskajai spējai piekļūt tuvāk filmas varoņiem.
Herca Franka Simtgades kolekcijā iekļauti arī vairāki agrīnie darbi, kas rāda leģendārā dokumentālista pirmos soļus – viņš rakstīja scenārijus vairākām kolēģu filmām, un viena no neparastākajām ir īsfilma Zīmējumi bez paraksta (1963), kuru režisors Aivars Līcis veidoja Latvijas Televīzijā. Šajā poētiskajā gleznojumā šķietami vienkāršas norises būvlaukumā pārvērstas par grafisku attēlu virkni, kas ar precīzi piemeklētas mūzikas un skaņas palīdzību veido romantisku stāstu – ceļamkrāna uzcelšana un sagatavošana darbam filmēta kā trīs celtnieku veltījums sievišķīgajai kolēģei, kura būvlaukumā vispirms parādās puķainā kleitiņā.
Hercs Franks ir scenārija autors arī režisores Irinas Mass dokumentālajai īsfilmai TTT (1965), kas par jau tobrīd slaveno komandu stāsta septiņus gadus pēc tās dibināšanas. Tobrīd pirmā kapteine Dzidra Karamiševa jau divus gadus ir komandas otrā trenere, Oļģertu Altbergu galvenā trenera postenī nomainījis Raimonds Karnītis; filmā stāstīts par visām tobrīd aktīvajām spēlētājām, bet īpaša uzmanība pievērsta dokumentālam ieskatam 1965. gada Eiropas kausa izcīņā, par ko aizkadrā stāsta Skaidrīte Smildziņa, – TTT sīvi spēkojas ar savu regulāro pretinieci, Sofijas Slavia (Bulgārija), apliecinot komandas spēju izmainīt pat šķietami zaudētas spēles gaitu un piekto reizi izcīnot Eiropas labākās meistarkomandas titulu, bet tūlīt pēc tam Gruzijā ar piecām uzvarām sešās spēlēs jau sesto reizi pēc kārtas kļūst par PSRS čempionēm.
Herca Franka pirmais režijas darbs arī veidots Latvijas Televīzijā – dokumentālā īsfilma Sāļā maize (1965) uzņemta 1964. gadā, no pavasara līdz rudenim, un stāsta par Rīgas rajona Skultes zvejnieku ciematu – arteļa Zvejnieks ļaudīm dažādās paaudzēs.
Jubilejas kolekcijā spektra daudzveidībai iekļautas trīs ļoti dažādas Herca Franka īsfilmas no 20. gs. 70.-80. gadiem, kas tomēr demonstrē vienu ļoti raksturīgu režisora rokraksta šķautni – vērot un neiejaukties tur, kur notiek brīnums. Vai tur dzimst māksla – kā īsfilmā Atmoda (1979), kur tēlnieks Igors Vasiļjevs no milzīga koka bluķa atskalda lieko, ļaujot iznirt kinorežisora Sergeja Eizenšteina augstajai pierei –, vai tur dzimst cilvēks – kā īsfilmā Augstā dziesma (1989), kas bez vārdiem rāda mīlestību un jaunas dzīvības rašanos caur sāpēm un laimi… Un pa vidu ir vienkārši mierīga ieklausīšanās cilvēkā – Laimes pakavs (1985), kur vecais kalējs Jānis Austrums no Tukuma rajona kolhoza Nākotne Pļavnieku mājām rimti strādā savus ikdienas darbus.
Herca Franka biogrāfijas kontekstā ļoti svarīga filma ir Ebreju iela (1992), kas arī pirmoreiz nodrošināta ar tulkojumu latviešu valodā, – pēc padomjlaika piespiedu klusēšanas režisors beidzot var filmā pievērsties savas tautas vēstures traģiskajām lappusēm, holokausta noziegumiem. Ar videokameru uz pleca Franks dodas izstaigāt kādreizējā Rīgas geto teritoriju Maskavas priekšpilsētā; meklējot seno notikumu aculieciniekus, Hercs Franks satiek gan cilvēkus, gan lietas un atmiņas.
Jubilejas kolekciju noslēdz ļoti nozīmīgs 21. gadsimta kinodarbs – pilnmetrāžas filma Flashback (2002), kas sākās no idejas pēc 20 gadiem sameklēt mazo puisēnu no leģendārās īsfilmas Vecāks par desmit minūtēm. Galu galā filma izauga par tādu kā visa mūža rezumējumu – Hercs Franks šajā filmā pavērš dokumentālista kameru pret sevi un atskatās uz visu savu dzīvi, no bērnības Ludzas ebreju ģimenē līdz sirds operācijai Jeruzalemē, veltīdams filmu visiem saviem kolēģiem operatoriem, ar kuriem laimējies strādāt kopā. Filma Flashback saņēmusi daudzus nozīmīgus apbalvojumus pasaules festivālos, un tieši šīs filmas iznākšanas kontekstā Hercam Frankam trijās valstīs piešķīra balvas par mūža ieguldījumu kinomākslā – arī Latvijā (2001) un Izraēlā (2004).
Režisora Herca Franka 100. jubilejas kolekcija sagatavota ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu, kas savukārt par godu vecmeistara jubilejai LNA digitālajā krātuvē www.redzidzirdilatviju.lv izveidojis tematisku kolekciju – tur atrodami arī citi režisora Herca Franka darbi, spilgtākie kinožurnāli un dažādu fotogrāfiju izlase.
NKC filmu kolekciju veidošanu atbalsta arī Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC), kas nodrošina portāla tehnisko darbību. Portālu filmas.lv, kas vienlaikus ir arī plaša filmu nozares datu bāze, veido un uztur Nacionālais Kino centrs.